Sadarbībā ar

Nu, ​mana mīļā  

sirds...

Kāda ietilpīga uzruna, vai ne? Reizēm ar tiešu jautājumu, reizēm ar pamudinājumu, uzrāvienu un aicinājumu. Kādreiz arī ar nopūtām un nožēlu, ar izbrīnu – kā tad tā?! Bet vienmēr ar patiesu mīlestību sirdī, jo mums nav vienalga, kā tava, SIEVIETES, SIRDS, jūtas un cik tā ir vesela. Jo gribam būt kopā ar tevi vēl ilgi, dzīvespriecīgi un varoši.

Ik gadu pasaule februārī, kustības Go Red for Women mudināta, svin Wear Red Day jeb Sarkano kleitu dienu. Dāmas tiek aicinātas tērpties sarkanā vai izmantot sarkanus aksesuārus. Taču stāsts jau nav par kleitām – sarkanā krāsa pievērš uzmanību, un šoreiz tam, lai atkal aktualizētu tēmu: sievietes sirds veselība. Jā, daudz kas labs Latvijā jau notiek, dažās diagrammās statistikas radītāji par kripatiņu sāk uzlaboties. Tas notiek, gan pateicoties mums pašām, ka mēs vairāk interesējamies par savu veselību, izglītojamies, kļūstam gudrākas, iedziļināmies niansēs, cenšamies veselīgāk ēst un kustēties, gan pateicoties ārstu varēšanai, kas nemitīgi pieaug. Uzlabojas diagnostikas un ārstēšanas iespējas, parādās jauni medikamenti, sirds ķirurģija attīstās, ārsti sadarbojas. Taču līdz apmierinošai situācijai vēl kāds gabaliņš ejams. Reizēm šķiet, ka pat krietns gabals. Jo sausā statistiska ciparu tabulās ir viena lieta, taču pavisam kas cits, ja sirsniņa atsakās kārtīgi stādāt tev pašai vai tavai mammai, omei, meitai, draudzenei, kolēģei, kuru labi pazīsti. Esam godīgas – to mēs izjūtam tiešā trāpījumā, skarbi un sāpīgi. Un drīz vien seko arī jautājums sev: kāpēc es nedarīju savas sirds labā visu, ko varēju izdarīt?

Tāpēc tagad, kamēr laiks vēl spēlē tavā pusē, uzraksti mīlestības vēstulīti savai sievietes sirdij. Un šie četri kungi, kardiologi, kolosālie vīrieši, tev šo to pateiks priekšā. Jo viņi arī MĪL TAVU SIRDI.

GUSTAVS LATKOVSKIS,

profesors, invazīvais kardiologs Stradiņa slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centrā.

           Vai es varu atšķirt sievietes sirdi no vī­rieša sirds? Skaidrs, ka sievietes sirds ir mazliet mazāka izmēros. Arī pulss vidēji mēdz būt nedaudz ātrāks. Ja spriežam par dažu sirds slimību izpausmēm, gadās, ka, piemēram, gan infarktam, gan pirmsin­farkta stāvoklim stenokardijai tās var būt ne tik tipiskas, kā rakstīts mācību grāmatās. Nereti tās nav gluži tādas sāpes, ka spiež un žņaudz, un dedzina, bet ir drusku grūtāk noraksturojamas, un arī sāpju izplatība var nebūt tipiski no priekšpuses, bet gan biežāk izstaro uz muguras pusi. Ar sievietēm jābūt uzmanīgiem. 
      
Mūsdienās, runājot par sirds asinsvadu problēmām, kas izraisa sirds išēmiju, kad sirds muskulim pietrūkst skābekļa, mēs esam pieraduši uzskatīt, ka tas vienmēr notiek holesterīna dēļ, kurš izgulsnējas, sašaurina artēriju, un tādēļ sirds muskulim pienāk mazāk asiņu un skābekļa. Taču jau labu laiku zināms, ka ir arī citi mehānismi, kas mēdz izraisīt asinsvados šīs problēmas. Proti, asinsvadi var, kā mēs sakām, spazmēt – muskulis, kurš uztur tonusā sirds artēriju, var sažņaugties, un arī tas tad izraisa steno­kardiju. Sievietēm tās mēdz būt biežāk nekā vīriešiem. Viņām ir arī sarežģītāk atklāt ate­rosklerozi sirds asinsvados. Vīriešiem, veicot koronarogrāfijas izmeklējumu, konstatē konkrētus sirds asinsvadu sašaurinājumus, kuros implantē stentus. Bet sievietēm lie­lajos asinsvados aterosklerozes problēmas izpaužas vēlāk, viņām drusku biežāk ir tā dēvētā mikrovaskulārā slimība, kad prob­lēma ir nevis lielajās, bet sīkajās artērijās, mikroasinsvados, kurus mēs izmeklējumos ar aci nevaram pat labi saskatīt, bet varam izvērtēt to funkciju. Sieviete sūdzas par ne­patīkamām sajūtām krūškurvī pie slodzēm, mēs uztaisām artēriju izmeklējumu, un liekas, ka tur viss ir kārtībā, bet vienmēr arī paturam prātā – varbūt tas saistīts ar mikro­asinsvadiem. Tad ir citi izmeklējumi, kā mēs to varam izvērtēt. 
         
Protams, ka sieviete ir īpašāka. 

Ko nozīmē dzīvot no sirds?

Dzīvot saskaņā ar sevi, lai dzīve ir piepildīta, lai ģimenē ir saskaņa, lai sieviete arī pati var realizēt savas vēlmes gan emocionāli, gan vienlaikus arī profesionāli. Lai ir ļoti labs šis darba un privātās dzīves balanss un lai pēc tam nav lielas nožēlas – kur es to laiku liku, kāpēc neizdarīju to un to…  

        Reizēm infarktu var atgādināt viena cita akūta sirds slimība, kuru kādreiz sauca par akūta stresa kardiomiopātiju, bet tagad tai ir īpašs nosaukums – takocubo kardiomio­pātija. To mēdz dēvēt arī par salauztās sirds sindromu. Proti, izteikta stresa apstākļos – kaut kāds pārbīlis, uztraukums – izdalās ļoti daudz adrenalīna un var notikt cits muskuļa bojājums, kas pēc savas klīniskās ainas, pēc simptomiem un pat pēc elektrokardiogrammas atgādina parastu miokarda infarktu. Savukārt, kad izmeklējam sirds artērijas, secinām, ka tur nekāda sašaurinājuma nav. Toties ar citām metodēm mēs varam redzēt pazīmes, ka sirds kreisais kambaris ir paplašināts un pēc formas atgādina japāņu trauku, ar kuru agrāk ķēra astoņkājus. Šo trauku sauc par takocubo, un tā arī radies slimības nosaukums. Tāpat zināms, ka šis stresa izraisītais salauztās sirds sindroms biežāk mēdz būt sievietēm. Ļoti spilgti atceros gadījumu, kad sieviete, pārnākusi mājās, secināja, ka viņai apzagta vasarnīca, un no uztraukuma sākās sāpes krūtīs, tā bija takocubo kardiomiopātija. Kādai citai manai pacientei, kura lidoja mājās un kurai bija ļoti stresaina pārsēšanās, jo varēja nepaspēt uz nākamo reisu, arī visā tajā trakajā skrējienā sāka sāpēt krūtīs un beigās attīstījās salauztās sirds sindroms.
          
Vispār tiek pieņemts, ka «sievietēm sirds slimības mēdz būt retāk un attīstās vēlāk» – un tā ir taisnība, jo sievišķie hormoni, it īpaši estrogēni, aizkavē sirds slimību attīstīšanos un holesterīna izgulsnē­šanos artērijās. Taču, ja menopauze ir iestājusies krietni agrāk, tad šis pozitīvais efekts izpaliek un attiecīgi sirds slimību riski ir agrāk. Jāņem arī vērā, ka ir dažas slimības, kuras pilnībā izdzēš šo priekšrocību. Viena no tām ir cukura diabēts, un otra ir ģimenes hiperholisterinē­mija, kuru gribu īpaši izcelt. Tā ir slimība, kuras gadījumā ir iedzimts ļoti augsts sliktā zema blīvuma lipoproteīna holesterīna līmenis, kas pārmantojas no paaudzes paaudzē. Proti, kopš bērnu dienām ZBLH ir krietni augstāks nekā vienaudžiem, un rezultātā jau līdz 30 gadu vecumam tā holesterīna deva, ko asinsvadi saņēmuši, ir tik liela, kā citiem varbūt 70 gadu vecumā. Tādēļ nav brīnums, ka, sākot no 30 gadiem, var parādīties pirmie holesterīna izgulsnējumi un ateros­klerozes pazīmes sirds artērijās. To vajag agrīni diagnosticēt. Pirmais vecums, kad gan puišiem, gan meitenēm vajadzētu pārbaudīt holes­terīnu, ir 5–6 gadi, un slimības gadījumā ir ļoti svarīgi agrīni uzsākt holesterīna pazemināšanu, lai nepieļautu, ka sirds artērijas sašauri­nātos, un lai varētu veselīgi nodzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Mūsdienās ar zālēm, ja tās savlaicīgi uzsāk lietot, šī slimība ir ļoti efektīvi ārstējama un var izvairīties no jebkāda veida komplikācijām. Bet te ir vēl viena problēma, ar kuru mēs saskaramies… Bieži vien gan pašas jaunās sievietes, gan varbūt arī viens otrs ārsts nolemj ārstēšanu atlikt: lai vispirms piedzimst bērni, lai izveidojas ģimene un tad… Jo grūtniecības lai­kā tās zāles lietot nedrīkst… Rezultātā mums diemžēl nākas saskarties ar situācijām, kad jaunai sievietei šo slimību neārstē savlaicīgi un tanī brīdī, kad viņa grib plānot ģimenes pieaugumu, jau ir ļoti izteiktas izmaiņas sirds artērijās, tātad obligāti jālieto holesterīnu pa­zeminošās zāles, jo atcelt to lietošanu ir diezgan bīstami, un nu grūtniecība ir ar paaugstinātu risku. Līdz ar to mans aicinājums ir nebaidīties sākt ārstēties arī jaunām sievietēm ar ģimenes hiperholesterinēmiju, pat no 18–20 gadu vecuma, lai uz to brīdi, kad iestāsies vai ir iestājusies grūtniecība, mēs varam mierīgi zāļu lietošanu uz laiku atcelt. Labāk darām tā, nekā otrādi. Šāda nostādne šobrīd ir visā pasaulē – jaunām sievietēm labāk savlaicīgi parūpēties par holesterīna pazemināšanu, lai grūtniecība ir droša un uz to brīdi zāles var atcelt.  

Dr. ŅIKITA NAZARENKO,

kardiologs un ehokardiogrāfijas speciālists Veselības centrā 4.

Daba sievietēm devusi sirdi ar mazāku tilpumu, bet tas noteikti nenozīmē, ka tā ir fizioloģiski vājāka vai mazāk spējīga, salīdzinot ar vīrieša sirdi. Tieši otrādi – dzīves laikā mēs redzam atšķirību, ka statistiski sievietes ar sirds slimībām saslimst mazliet vēlāk nekā vīrieši. Tam ir vairāki iemesli, bet lielākoties pateicoties sieviešu fizioloģi­jai un sieviešu hormoniem, kam piemīt sirdi aizsargājošas īpašības. Taču tas nenozīmē, ka sievietei par savu sirdi nav jārūpējas, paļaujoties uz to, ka – es taču esmu sieviete! 

Man sievietes kādreiz jautā: «Dakter, kā lai zinu, ka ar manu sirdi viss ir kārtībā, ja nekas nesāp?» Pēc objektīviem rādītājiem, ko varam izmērīt un pēc kuriem konstatēt, kas ar gadiem organismā mainās. Asinsspiediens, ķermeņa masas indekss, kopējais holesterīns, zema un augsta blīvuma holesterīns, triglicerīdi, cukurs, vairogdziedzera hormoni, aknu un nieru radītāji, elektrokardiogramma. Vadoties no iegūtā sirds un asinsvadu saslimšanu riska novērtējuma, ārsts ieteiks papildu izmeklējumus – ehokardiogrāfiju, miega artēriju ultrasonoskopiju, veloergometriju. Tas viss ir izdarāms. Atliek tik gribēt!   

Ko nozīmē dzīvot no sirds?

Es sacītu – neatteikt sev mazos prieciņus. Ja mēs runā­jam par veselīgu uzturu, tas nenozīmē, ka tu reizi divās nedēļas nevari atļauties kūkas gabaliņu. Vai arī, ja mēs ļoti rūpējamies par to, lai kustētos vairāk, tas nenozīmē, ka tu nedrīksti kādu dienu, ja juties ļoti nogurusi, pagulēt uz dīvāna pie televizora un nekur neiziet. Un noteikti nav jāvaino sevi par tādām lietām, jo tā nav vaina – tas ir normāli. Galvenais, lai mazie prieciņi neaiziet pārmērībās. Visam jābūt ar mēru. No sirds dzīvot, es domāju, nozīmē priecāties par dzīvi un atrast prieku jebkuros sīkumos.  

Sieviete var nodzīvot līdz mūža galam ar veselu sirdi. Esmu tādas kundzes redzējis, un būtu maldīgi domāt, ka starp vecumu un veselības problēmām ir obligāti liekama vienādības zīme. Tā nav! Jā, sirds slimībām visbiežāk ir hronisks raksturs un uzkrājošs efekts. Proti, jo ilgāk dzīvoju, jo vairāk problēmu var sagaidīt. Taču esmu sastapis arī astoņdesmitgadīgas kundzes ar pilnīgi normālu sirdi. Viņas ehokardiogrāfijas izmeklējuma laikā jautā: «Dakter, vai sirds atbilst manam vecumam?» – un es parasti saku: «Ja sirds ir vesela, tā neatšķiras nekādā vecumā.» Ja nu vienīgi ar dažām ļoti sīkām pazīmēm – mazliet skleroze uz vārstuļa uzsēdusies, daži citi parametri, kas ar laiku izmainās un pēc kuriem es tomēr varu pateikt, ka šī ir astoņdesmitgadīgas kundzes sirds un tā ir divdesmitgadīgas sievietes sirds, taču lielākoties vizuāli vesela sirds ir vesela sirds. Tikai, skatoties ehokardiogrāfijas izrakstus, man dažkārt rodas iespaids, ka ir ārsti, kas baidās vecāku cilvēku nosaukt par veselu tāpēc, ka viņam nav 30 gadu. 

Mans ieteikums: lai sirds būtu vesela, katrai sievietei būtu jāparūpējas par normālu svaru. Jo liekie kilogrami visbiežāk iet roku rokā ar citiem traucējumiem, tajā skaitā ar paaug­stinātu holesterīna līmeni, kas laika gaitā uzkrājas sirds asinsvadu sieniņās, un asinsrite kļūst arvien sliktāka. Līdz ar to dažreiz tādos ļoti ielaistos gadījumos ar izteiktu aptauko­šanos, izmeklējot sievieti ar ehokardiogrāfu, var pat redzēt, ka sirds somiņā jeb sirds apvalkā ir palielināts tauku slānis, un tas noteikti traucē sirds darbību. Tāpēc, ja mēs runājam jau par sirds mazspēju, kas parasti nav pastāvīga diagnoze, bet sarežģījums kādām iepriekšējām problēmām, tad labā­kais veids, kā preventīvi ārstēt sirds mazspēju, ir savlaicīgi darboties pret riska faktoriem, tie ir – mazkustīgums, uztura kļūdas, augsts asinsspiediens, cukurs, holesterīns, kaitīgie ieradumi.  

MĀRTIŅŠ ĒRGLIS,

sirds ķirurgs Stradiņa slimnīcas Sirds ķirurģijas centrā.

Sievietes sirds no vīrieša sirds patiešām atšķiras. Tā ir smalkāka gan anatomiski, gan funkcionāli – sievietēm ir smalkāki koronārie asinsvadi, un tieši tāpēc mēs viņām biežāk redzam tā dēvētās mazo asinsvadu jeb mikrovaskulārās slimības. Sīkajos asinsvados veidojas bojājumi, kurus klasiskajos radioloģiskajos izmeklējumos ne vienmēr uzreiz var pamanīt, taču sieviete jūt izteiktus simptomus. Arī infarkta mehānismi sievietēm mēdz būt atšķirīgi. Šī slimība viņām bieži izpaužas smalkāk – ne vienmēr ar asām, grāmatās aprakstītām sāpēm krūtīs. Tā vietā var būt ilgstošs nogurums, elpas trūkums, slikta dūša vai vienkāršs, grūti aprakstāms diskomforts. Tie ir signāli, kurus nedrīkst ignorēt. Protams, svarīga loma ir arī psihoemocionālajiem faktoriem. Ļoti bieži sievietes uz saviem pleciem nes rūpes par ģimeni, bērniem, vecākiem, darbu – reizēm pat vairāk, nekā pašas apzinās. Hronisks stress paaugstina asinsspiedienu, veicina sirds ritma traucējumus, un sirds to visu ļoti jūt. Tāpēc var arī teikt – sievietes ir īpašas. Pat vēl vairāk – sievietes ir īpašākas! Diagnosticējot sirds slimības, mums viņās jāieklausās daudz rūpīgāk un nopietnāk. Īpaši tajā dzīves posmā, kad estrogēni vairs nesniedz dabisko aizsardzību pret koronāro sirds slimību, bet sieviete bieži vien vēl vairāk rūpējas par citiem, nevis par sevi. Tieši tāpēc mums, vīriešiem, ir jārūpējas par savām mīļajām sievietēm – jāmudina viņas šajos dzīves posmos regulāri pārbaudīt veselību.   

Ko nozīmē dzīvot no sirds?

Ja agrāk bija dažādas varoņteikas un interesanti stāsti par pārslodzēm vai par ļoti interesantām kolorītām dzīvēm, kas varbūt bija ārkārtīgi īsas, tad mūsdienās šie priekšstati ir ļoti mainījušies. Mūsdienās dzīvot no sirds varētu nozīmēt – dzīvot apzināti. Mūsdienās tas ir stāsts par ilgdzīvošanu, tiešām rūpēties par savu veselību. Laikus vērsties pēc palī­dzības, nevis, rūpējoties par citiem, aizmirst sevi. Pirmais, lai parūpētos par saviem mīļajiem, par ģimeni, sievietēm ir jāatceras, ka viņām pašām ir jābūt veselām. Tas NAV nekāds egoisms.  

Kā sievietei savu sirdi noturēt veselu? Tas nevar būt vienreizējs lēmums vai kampaņa – sirds veselībai jākļūst par ikdienas sastāvda­ļu. Vispirms – regulārās veselības pārbaudes. Lai cik veselīgs būtu dzīvesveids, slimības var veidoties gan iedzimtu, ģenētisku, gan vides faktoru dēļ. Tāpēc ir jāpārbaudās – laicīgi. Nākamais solis ir dzīves­veids. Vismaz 150 minūtes nedēļā būtu jāvelta fiziskām aktivitātēm. Smēķēšanai šodien vairs nav attaisnojuma – pat ne viena cigarete dienā! Sirds veselībai ļoti svarīga ir svara kontrole. Arvien vairāk pierādās arī kvalitatīva miega nozīme un stresa mazināšana. Šis ir tas vērtīgo pasākumu kopums, kas regulāri jāuzrauga, lai sirdi uzturētu labā formā. 

Savukārt, ja parādās konkrētas problēmas ar sirdi, jādodas pie spe­ciālista. Draugi man reizēm jautā: «Vai tas, ka jāiet pie sirds ķirurga, no­zīmē, ka viss ir slikti?» Nebūt nē! Mūsdienu sirds ķirurģija nav pēdējā pietura pirms izkāpšanas. Tieši pretēji – mūsu uzdevums ir atjaunot normālu sirdsdarbību un dot cilvēkam iespēju atgriezties pilnvērtīgā, aktīvā dzīvē vēl daudzu gadu desmitu garumā. Viena no biežākajām operācijām, ko mēs veicam, ir koronārā šuntēšana. Tās laikā sirsniņai atjaunojam asinsriti, apkārt nosprostotajiem vai sašaurinātajiem asinsvadiem izveidojot jaunus tiltus asinīm. Otra plaša joma ir sirds vārstuļu korekcija, kad tie ir sašaurināti vai nehermētiski. To var veikt ar klasisku operāciju, dažādos veidos rekonstruējot dabas radīto, vai, ja nepieciešams, veicot vārstuļu nomaiņu. Papildus tam ir iespēja iz­mantot arī mazinvazīvu ķirurģiju vai pat pavisam mazinvazīvas trans­katetra metodes, kas ļauj implantēt vārstuļus bez lielām operācijām. No sirds ķirurgiem nav jābaidās. Mēs neesam stāsts par neizbēgamu beigu sākumu – mēs esam stāsts par iespēju turpināt dzīvot kvalitatī­vi. Lai sieviete var ceļot, audzināt bērnus, mazbērnus, arī strādātu.

OSKARS KALĒJS,

profesors un akadēmiķis, aritmologs Stradiņa slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centrā.

Pirmais, ko vēlētos likt pie sirds – nav tādu jēdzienu Kur tad manos gados?!, Paskaties pasē! un tamlī­dzīgi. Sieviete tik ilgi ir jauna, cik ilgi viņai to diktē viņas mentalitāte un prāts. Tas, ka sporta zāles ir tikai jau­nām meitenēm?… Nekādā gadījumā! Itin bieži uz sporta zālēm nāk dāmas, kurām, kā es saku, daži vulkānu pelni sabiruši matos, un viņas ir visnotaļ rosīgas un kustīgas. Tāpēc – aizmirstam šo teicienu Paskaties pasē… Man tas, godīgi sakot, pat riebjas. Aizmirstam! Vienkārši jebkurā situācijā vispirms atceries, ka nav būtiski, cik tev gadu, un ka fiziskās aktivitātes, kustības ir dzīvība. Tava sirds priecājas katru reizi, kad tu izej straujākā pa­staigā ar nūjām, izpildi vingrojumus, uzspēlē kādu spēli, peldi, slēpo. Kādreiz teica, ka dienā pietiek ar pusstundu, tagad uzskata – vajadzīga vismaz stunda aktīvas izkustē­šanās. Fiziski aktīvajām kundzēm uzlabojas holesterīna rādītāji, samazinās svars, pazeminās asinsspiediens, stabilizējas pulss. Līdzko ir fiziskas aktivitātes, it sevišķi, ja tās vēl ir kādā patīkamā domubiedru kopā, pirmkārt, tā ir lieliska socializācija. Otrkārt, jebkura fiziska aktivitāte uzlabo cirkulāciju. Šis ir tas maģiskais vārds, kāpēc mēs kā mehānisms funkcionējam, – cirkulācija. Tas nozīmē uzlabotas adaptācijas spējas, uzlabotu gāzu apmaiņu, līdz ar to mēs – gan kungi, gan dāmas – sev attālinām to šūnu sabrukšanas produktu īpatsvaru, ko varētu nosaukt par savecēšanu. 

Ko nozīmē dzīvot no sirds?

Manuprāt, gūt no dzīves baudu. Dzīvot no visas sirds nozīmē nodarboties ar to, kas tev patīk un rada prieku un ar ko tu sev vari nodrošināt cilvēkcienīgus apstākļus. 
Arī – atcerēties, ka dzīve nesastāv tikai no darba. Sidnijam Polokam bija lieliska filma Nodzītus zirgus arī nošauj, vai ne?... Mums katram ir savs iekšējais perimetrs. Tie ir tuvākie draugi un cilvēki, ko mēs saucam par tuviniekiem, parasti viņu nav daudz un tie ne vienmēr ir radi. Lūdzu, atceramies par šo mūsu iekšējo perimetru, jo tiem cilvēkiem mēs patie­šām reāli esam nozīmīgi. Mēs viņiem dzīvē esam vajadzīgi. Un mums viņi arī. Līdz ar to vienmēr rodas jautājums: vai tiešām mēs gribam viņiem nodarīt skumjas un radīt viņiem bēdīgus brīžus? Tas ir atkal vēl viens iemesls, lai pieceltos un aizietu kārtīgi izkustēties vai izdarītu kaut ko labu un lietderīgu, nevis sēdētu mājās un apraudātu sevi un visu pasauli.  

Novecošana ir kas cits – noveco viss, arī kuģi un lidmašīnas, un dzīvas būtnes. Bet ir vārds savecēšana un tas jau ir pavisam kaut kas cits, ar negatīvu pieskaņu. Tā ir tā lielā vairāk sēdēšana – ko tad es, kur nu vairs? Tātad fiziskās aktivitātes ir viens no veselības stūrakmeņiem.

Nākamais: cilvēks nav ķīmijas rūpnīca, un viņa sūtība uz Zemes nav pārstrādāt visus farmācijas industrijas sasniegumus. Bet uzreiz varu arī oponēt. Jā, cilvēks nav ķīmijas rūpnīca, bet tajā brīdī, kad adaptācijas resursi kļūst ierobežoti un viņa spēja kompensēt dažnedažādus defektus, kuri pakāpeniski sāk attīstīties ar šo neizbēgamo laika zoba ietekmi uz jebkuru mehānismu, arī uz cilvēku, medikamentus vajag. Tad ir jāuzticas uz pierādījumiem balstītai medicīnai. Ir situācijas, kad nepieciešama viena vai otra farmakoterapija ilgākā vai īsākā laikā, un tā nav jāuztver kā ka­tastrofa. Ārprāts, man tagad jāsāk lietot spiediena zāles vai tamlīdzī­gi… Nē, tā ir dzīves realitāte.