Nevaram tikt

pie bērniņa!

Diemžēl arvien vairāk pāru saskaras ar neveiksmīgiem mēģinājumiem ieņemt bērniņu, un nereti notiek arī tā, ka pirmais mazulis pirms vai rākiem gadiem ir pieteicies dabiski , bet pie nākamā bērniņa pašu spēkiem tā arī neizdodas tikt. Kā šādā gadījumā var palīdzēt reproduktīvā medicīna? Uz sarunu aicinājām vadošos neauglības ārstēšanas speciālistus.

DR. ZANE VĪTIŅA

Reproduktoloģe, ginekoloģe, klīnikas Embrions vadītāja

DR. VIOLETA FODINA

Reproduktoloģe, ginekoloģe, medicīnas zinātņu doktore (PhD), iVF Riga klīnikas vadītāja

DR. MARTA SLAIDIŅA

Ginekoloģe, reproduktoloģe, Klīnika EGV vadītāja

DR. JAROSLAVS ĻAKUTINS

Ginekologs, reproduktīvās medicīnas un neauglības ārstēšanas speciālists, AVA Clinic medicīniskais direktors

DR. NELLIJA SEIMUŠKINA

Ginekoloģe, reproduktoloģe, neauglības ārstēšanas speciāliste Northway klīnikā

Sakiet, kāda pašlaik vispār ir situācija neauglības ziņā Latvijā?
Dr. Slaidiņa: Neauglības problēma ir bijusi vienmēr, bet agrāk par to daudz nerunāja. Iespējams, agrāk pāri šo problēmu neapzinājās. Turklāt agrāk neauglība sabiedrībā vairāk tika uztverta kā sieviešu problēma. Par laimi, mūsdienās, attīstoties diagnostikai, arvien vairāk saprot, ka par neauglību ir jārunā ne tikai sieviešu, bet arī vīriešu aspektā.
Dr. Vītiņa: Pacientu kļūst arvien vairāk, rindas pie speciālistiem arī kļūst garākas. Neauglības problēma noteikti ir aktuāla. Kopējā reproduktologu noslodze neapšaubāmi ir lielāka nekā pirms desmit gadiem. Ir mainījušies arī iemesli, kādēļ notiek neauglības skaita palielināšanās. Šajā jomā strādāju jau 22 gadus, un mana pieredze liecina, ka apmēram 60 % neauglības gadījumu ir kombinēts iemesls.
Dr. Seimuškina: Jā, pārsvarā neauglības iemesls ir kombinētais faktors – gan vienam, gan otram partnerim konstatējam kaut kādas patoloģijas. Iespējams, ja būtu tikai viens faktors, tas netraucētu iestāties grūtniecībai.
Dr. Ļakutins: Pēdējos 30 gados ir uzlabojusies diagnostika un vienlaikus ir arī mainījusies neauglības struktūra. Kad pirms 25 gadiem sāku strādāt šajā jomā, vislielākais problēmu klāsts bija saistīts ar olvadu patoloģijām (galvenokārt pēc seksuāli transmisīvajām slimībām un piedēkļu iekaisumiem). Tagad mēs arvien biežāk diagnosticējam problēmas, kas saistītas ar ovulācijas trūkumu, ar pasliktinātu spermas kvalitāti un endometriozi.
Dr. Fodina: 2023. gadā Latvijā tika veikts pētījums, aptaujājot sievietes un vīriešus vecumā no 18 līdz 40 gadiem, vai viņi savā dzīvē ir saskārušies ar neauglības jautājumu. 8,4 % sieviešu un 4,1 % vīriešu deva pozitīvu atbildi un atzina, ka šāda problēma ir bijusi. Savukārt Pasaules Veselības organizācijas atskaitē par šo jautājumu bija teikts, ka ar neauglības problēmu saskaras 17 % pasaules iedzīvotāju. Tas ir milzīgs skaitlis. Nesen arī bija publicēts paziņojums, ka ar medicīniskās apaugļošanas palīdzību pasaulē ir piedzimuši vairāk nekā pieci miljoni bērnu.
Dr. Seimuškina: Vēl mūsdienās ir vērojama tendence, ka cilvēki reproduktīvajā vecumā atliek grūtniecības plānošanu. Šis modelis pielīdzinās Skandināvijas valstīm, kur par grūtniecību sāk aizdomāties krietni pēc 40 gadiem, jo sākumā cilvēki grib finansiālu stabilitāti, karjeras izaugsmi. Bet daba nepiekrīt mūsu plāniem, jo dabā ir iekārtots, ka jau pēc 35 gadu vecuma olšūnu kvalitāte kļūst sliktāka, arī spermas kvalitāte pasliktinās, līdz ar to sanāk, ka grūtniecība neiestājas.
Dr. Ļakutins: Jā, noteikti jāņem vērā sievietes vecums: 22 gadu vecumā neauglīgas būs, maksimums, 4 % sieviešu, pēc 35 gadu vecuma – jau katra piektā sieviete var saskarties ar problēmām palikt stāvoklī.

Kā ar vīriešu spermas kvalitāti? To taču arī ietekmē, piemēram, neveselīgs dzīvesveids?
Dr. Slaidiņa: Veicot spermogrammas, redzam, ka kvalitātes pasliktināšanās ir dramatiska. Agrāk bija pieņēmums, ka vīrietim spermas kvalitāte ar vecumu nemainās, bet tā nav.

Ņem vērā!

Latvijā kopš 2012. gada neauglīgi pāri, sievietes līdz 40 gadu vecumam (ieskaitot) var pieteikties valsts apmaksātai medicīniskās apaugļošanas programmai. Valsts apmaksā neauglības diagnozes noteikšanu, speciālistu konsultācijas, izmeklējumus (izņemot ultrasonogrāfiju līdz olšūnu stimulēšanas uzsākšanai), kompensējamos medikamentus. Ja tiek apstiprināta diagnoze neauglība, pāris var izvēlēties jebkuru no sešām medicīniskās apaugļošanas klīnikām Latvijā, un sieviete tiek uzņemta centralizētā pakalpojuma gaidīšanas rindā. No valsts budžeta neapmaksā medicīnisko apaugļošanu, ja valsts jau ir apmaksājusi divas neveiksmīgas medicīniskās apaugļošanas procedūras (embrija transfēra rezultātā nav iestājusies grūtniecība).

Un spermas kvalitāti negatīvi ietekmē arī neveselīgās izvēles jeb kaitīgie ieradumi – gan smēķēšana, gan alkohola lietošana, kā arī klēpjdatora lietošana, mobilā telefona nēsāšana priekšējās kabatās, arī pārāk apspīlētu bikšu valkāšana, riteņbraukšana. Vienīgais labums ir tas, ka vīrieša sperma atjaunojas ik pēc 72 dienām.
Dr. Fodina: Lielas starptautiskas aptaujas dati liecina, ka spermas koncentrācija, salīdzinot vīriešu spermas kvalitāti pagājušā gadsimta 80. gados un mūsdienās, ir samazinājusies divas reizes, bet spermatozoīdu kustīgums – pat trīs reizes. Vīriešiem neauglība ir tikpat aktuāla kā sievietēm. Turklāt vīriešu neauglības procents pieaug no gada uz gadu, un andrologs – ārsts, kurš nodarbojas ar vīriešu neauglību, – mūsdienās jau ir atsevišķa specialitāte.
Dr. Vītiņa: Ir mainījusies attieksme pret vīrieša faktoru. Šobrīd spermu ir iespējams izmeklēt krietni detalizētāk. Pat ja spermatozoīds izskatās vizuāli labs, padziļināti izmeklējot, piemēram, ģenētisko materiālu DNS, dažkārt var redzēt, ka spermatozoīds ir fragmentēts, un, ja ar šādu spermatozoīdu apaugļo olšūnu, embrijam tāpat ir lemts aiziet bojā līdz devītajai grūtniecības nedēļai. Šādā gadījumā vispirms ārstējam vīrieti un tikai pēc tam veicam medicīnisko apaugļošanu, jo mums mērķis nav vienkārši procedūra, bet efektīva procedūra ar vēlams pēc iespējas augstāku dzīvi dzimuša bērniņa iespējamību.
Dr. Seimuškina: Spermas kvalitātes pasliktināšanās ir šī gadsimta problēma, jo mums ir ļoti mazkustīgs dzīvesveids, bieži vien ļoti nepareizs uzturs, ļoti augsts stresa līmenis, kas veicina izmaiņas spermogrammā. Vēl, protams, kā jau kolēģe minēja, kaitīgie ieradumi. Diezgan daudzi vīrieši smēķē, kas arī palielina oksidatīvā stresa līmeni spermogrammā un ietekmē spermatozoīdu DNS kvalitāti, līdz ar to apaugļošana nevar notikt dabiskā ceļā. Bet to var uzlabot, pirmkārt, jau mainot vīrieša ikdienas paradumus.

«Biežāk neauglības iemesls ir kombinēts – abiem partneriem ir kāda patoloģija.»

- Dr. Nellija Seimuškina

Kā pārim saprast, ka ir problēmas ar auglību? Kad ir tas brīdis, kad ir jādodas pie speciālista?
Dr. Fodina: Ja pāris gadu dzīvo regulāru dzimumdzīvi, tas ir, divas trīs reizes nedēļā, neizmantojot nekādus kontracepcijas līdzekļus, un sieviete nevar palikt stāvoklī, tas ir zvaniņš, ka vajadzētu aiziet uz konsultāciju pie neauglības speciālista. Te galvenais ir sievietes vecums – jāsaprot, ka ar gadiem olšūnu kvalitāte pasliktinās un olšūnu skaits samazinās.
Dr. Slaidiņa: Ja sievietei ir 35 un vairāk gadu un neiestājas grūtniecība, pie speciālista jāvēršas jau pēc pusgada. Uzskatu, ka ir jāaktualizē jautājums ne tikai par neauglību, bet arī auglības saglabāšanu, jo sievietes izvēlas radīt pirmo bērniņu arvien vēlākā vecumā. Latvijā šis vecums sievietēm jau ir sasniedzis 29–30 gadus. Un nevajag gaidīt divus vai trīs gadus, cerot, ka grūtniecība tomēr iestāsies, – tā tiek pazaudēts laiks, un līdz ar to arī olšūnu rezerves mazinās.
Dr. Vītiņa: Mēs ļoti aicinām negaidīt vairākus gadus, cerot uz grūtniecības iestāšanos. Iespējams, palīdzība ir ļoti vienkārša, bet, nevēršoties pie speciālistiem, tā arī nepienāks brīdis, kad grūtniecība iestāsies. Neauglība nav spriedums, tā ir diagnoze, kas ir ārstējama. Un visbiežāk to var izārstēt, ja nav par vēlu. Mēs esam, lai palīdzētu rast katram pārim vispiemērotāko ceļu, lai viņi tiktu pie bērniņa.

Ja pāris saprot, ka jādodas pie neauglības speciālista, vai iepriekš kaut kā ir jāsagatavojas, jāveic analīzes?
Dr. Fodina: Nevajag tērēt laiku un naudu, veicot liekus izmeklējumus. Pirmais solis ir atnākt pie neauglības speciālista un izrunāties. Tad ārsts pats nozīmēs nepieciešamos izmeklējumus. Dr. Vītiņa: Pie manis vizītēs pāri parasti ierodas kopā, jo jautājumi jāuzdod ne tikai par sievieti, bet arī diezgan detalizēti par vīrieti.

Nozīmējam analīzes un neatkarīgi no spermas kvalitātes pēc tam rekomendējam vīrietim doties pie androloga. Jo ir reizes, kad vīrietis mums, ginekologiem, neatklāj atsevišķas lietas, piemēram, par erekcijas problēmām. Tomēr prieks, ka vairākums vīriešu ir izglītoti, atbalstoši un gatavi iesaistīties.
Dr. Seimuškina: Jā, pirmajā vizītē noteikti aicinām ierasties gan sievieti, gan vīrieti. Protams, mēģinām iesaistīt sarunā arī vīriešus, bet bieži vien viņi jūtas neomulīgi, samulsuši, uztraukušies, atrodoties ginekologa kabinetā. Tāpēc cenšamies viņus nomierināt, arī pajokot par kaut ko, lai vīrieši nejustos, it kā mēs meklētu kādu vainu viņos. Protams, gadās, ka vīrietis uzskata – vaina ir sievietē, bet, kad nodod analīzes, konstatējam, ka problēma tomēr ir arī vīrietim.
Dr. Ļakutins: Pirmajā vizītē pie ārsta notiek anamnēzes jeb skrupuloza medicīniskās informācijas ievākšana, lai identificētu iespējamos neauglības riska faktorus. Apmēram 85 % gadījumu neauglības iemesls būs saistīts ar kādu no trim galvenajām problēmām – ovulācijas trūkums, slikta spermas kvalitāte vai olvadu patoloģija. Sarunas laikā svarīgi saprast, vai sievietei viss ir kārtībā ar ovulāciju, vai nav hormonālo traucējumu, vai ir labi olšūnu krājumi. Atkarībā no iegūtās informācijas ārsts pieņem lēmumu par hormonālās pārbaudes nepieciešamību. Jāskatās, vai ir riska faktori olvadu bojājumiem. Olvadu bojājumus var veicināt seksuāli transmisīvās slimības, piemēram, hlamīdijas vai gonoreja, piedēkļu iekaisumi, operācijas mazā iegurņa orgāniem un ārpusdzemdes grūtniecības. Ja ir šie riska faktori, ārsts pieņem lēmumu, vai vajag un kā vajag izmeklēt olvadus. Protams, obligāti jāveic arī spermas pārbaude.

Piesakies konsultācijai!

Tālivalža 2a, Rīga

67 543 350

[email protected]

embrions.lv

Zaļā iela 1, Rīga

67 111 117

[email protected]

IVFRIGA.LV

Lāčplēša iela 38, Rīga

67 278 183

[email protected]

egv.lv

Baznīcas iela 20/22, Rīga

67 001 007

[email protected]

avaclinic.lv

Apuzes iela 14, Rīga,

26 407 723

[email protected]

northwayklinika.lv

Kādi ir biežākie iemesli, kāpēc pārim neizdodas tikt līdz grūtniecībai?
Dr. Fodina: Klasiski sieviešu neauglības iemesli ir olvadu problēmas, endometriozes, dzemdes miomas, iedzimtas vai iegūtas dzemdes anomālijas, hormonāli traucējumi, sākot ar to, ka sievietei neveidojas dominējošais folikuls (anovulācija), beidzot ar nopietnām endokrīnajām problēmām, kas jau ietekmē šūnu kvalitāti un neļauj palikt stāvoklī. Vēl var būt imunoloģiski iemesli, problēmas ar asins apriti jeb asins koagulāciju.
Dr. Slaidiņa: Ir arī situācijas, kad sievietei viens vai abi olvadi ir izņemti, tilts no olnīcām uz dzemdi ir bloķēts vai ir dzemdes kakla saaugumi pēc kādām operācijām.
Dr. Fodina: Savukārt vīriešu neauglības jautājumi varētu būt saistīti ar to, ka vispār nav spermas ejakulāta (aspermija) vai ir samazināts spermatozoīdu daudzums (oligospermija), vai ir dažādi funkcionāli spermas traucējumi, kad spermatozoīds nespēj savienoties ar olšūnu vai veido nepareizu apaugļošanu. Ir arī pacienti, kuriem ir ģenētiskas problēmas, – tas var būt neauglības iemesls gan sievietēm, gan vīriešiem. Var būt tā, ka grūtniecība nevar iestāties vai iestājas, bet piedzimst slims bērniņš vai notiek agrīns grūtniecības pārtraukums.

Vai nozīme ir arī kādām blakusslimībām vai hroniskām kaitēm? Tam, ka ir liekais svars?
Dr. Slaidiņa: Liekais svars ir globāla problēma, un reproduktīvajā vecumā tas var samazināt olšūnu kvalitāti. Tāpat var runāt arī par lieko svaru vīrietim, kas var samazināt spermas kvalitāti. Liekais svars sievietēm iet roku rokā ar policistisko olnīcu sindromu, kad hormonu ietekmē pieaug insulīna rezistence šūnās, ir svara pieaugums, kas rada androgēno hormonu pieaugumu, tādēļ nevar notikt ovulācija un tiek izjaukts sievietes menstruālais cikls. Šādos gadījumos pirmām kārtām rekomendējam samazināt svaru, tad bieži vien menstruālais cikls atjaunojas un nemaz nav nepieciešama medicīniskās apaugļošanas iesaiste, lai sieviete tiktu pie bērniņa.
Dr. Fodina: Ja ir metabolais sindroms, tas ietekmē visu ķermeni – ir grūti fiziski, parādās arī blakusslimības, kā augsts asinsspiediens, sirds problēmas, kaulu locītavu sistēmas problēmas, tas ietekmē arī endokrīno funkciju, palielina nevēlamu grūtniecības hormonu daudzumu, ietekmē olšūnu un spermas kvalitāti.
Dr. Seimuškina: Ne tikai sievietēm, arī vīriešiem liekais svars var ietekmēt auglību. Sievietēm liekā svara dēļ var būt problēma, kas tieši ietekmē embrija implantāciju un grūtniecības iznēsāšanu.

«Neauglība nav spriedums, tā ir diagnoze.
Un visbiežāk to ir iespējams izārstēt.»

- Dr. Zane Vītiņa

Kādi ir neauglības ārstēšanas ceļi?
Dr. Ļakutins: Ārstēšanas taktika notiek pēc prioritātes. Pirmā prioritāte ir vecums: viens, ja sieviete ir vecumā līdz 35 gadiem, pavisam cits – ja pēc 40 gadu vecuma. Vienā gadījumā ir laiks, lai ārstētu konservatīvi, otrā gadījumā faktiski nav laika un jau jādomā par medicīnisku apaugļošanu, jo reproduktīvā funkcija ātri samazinās. Otra prioritāte, kas ietekmē ārstēšanas taktikas izvēli, – cik labas ir pacientes olšūnu rezerves. To var gan pārbaudīt ultrasonogrāfiski, gan veikt hormonālo izmeklēšanu. Un trešā prioritāte ir neauglības ilgums. Ja pāris dzīvo regulāru dzimumdzīvi, varbūtība palikt stāvoklī ir atkarīga no laika. Viena mēneša laikā varbūtība ir aptuveni 25 %, pusgada laikā – apmēram 70–72 %, gada laikā varbūtība palikt stāvoklī bez izmeklēšanas ir 85–92 %. Neauglības diagnoze, pēc starptautiskajām vadlīnijām, oficiāli skaitās, ja gada laikā neizdodas palikt stāvoklī. Te, protams, jāņem vērā arī vecums. Pēc 35 gadu vecuma jau pēc pusgada jāaizdomājas, ka nav kaut kas kārtībā. Lai gan otrā gada laikā varbūtība vēl var nedaudz pieaugt, ja paciente vairāk nekā divus gadus dzīvo dzimumdzīvi bez izsargāšanās un neiestājas grūtniecība, tas skaitās vēl viens faktors, kas ietekmē ārstēšanās taktiku un ārstēšanās metodes izvēli. Ja pacientiem jau ir diagnosticēta kāda ginekoloģiska vai androloģiska patoloģija (piemēram, jau ir bijušas problēmas ar olvadiem vai spermu), tad izmeklēšanu un ārstēšanu var sākt uzreiz, nevajag gaidīt vienu vai divus gadus. Ar kādu metodi ārstēt – viss atkarīgs, kāda problēma ir pamatā. Medicīniskā apaugļošana nav vienīgā ārstēšanas metode, tā ir galējā metode, un to izmanto, kad tiešām nekā citādi nevar palīdzēt.
Dr. Seimuškina: Kad pāris atnāk pie mums pirmajā vizītē, izvērtējam visus iespējamos faktorus, cenšamies atrast iemeslu, kāpēc konkrēti šim pārim neiestājas grūtniecība. Ja pacientei ir kāda hormonāla problēma, cenšamies šo hormonālo fonu uzlabot. Ja pacientiem ir liekais svars, mēģinām svaru samazināt ar uztura speciālistu un endokrinologu palīdzību. Kopā ar šiem diviem speciālistiem cenšamies uzlabot visu hormonālo sistēmu. Ja tas ir vīrietis, papildus piesaistām andrologu. Protams, tas aizņem laiku, reizēm vajadzīgs pusgads vai pat ilgāk. Citreiz, tiklīdz pacientiem ir uzlabojusies hormonālās sistēmas darbība, tas pats par sevi palīdz atrisināt problēmu. Ļoti daudziem pacientiem var palīdzēt arī bez medicīniskās apaugļošanas. Svarīgi, ka reproduktīvās veselības klīnikās speciālisti strādā komandā un varam sniegt kompleksu palīdzību. Tad efekts būs daudz ātrāks, nekā ja pacienti paši meklēs dažādus speciālistus.
Dr. Vītiņa: Mēs kā reproduktologi ārstējam auglības traucējumus, izmantojot metodi, kas katram konkrētajam pārim ir nepieciešama. Kā jau kolēģi minēja, ir pāri, kam ir nepieciešams koriģēt hormonālo stāvokli, un to darām ar medikamentiem. Ir situācijas, kad vajag, piemēram, izoperēt dzemdes miomu, polipus. Reizēm vajadzīga endometriozes ārstēšana – sākumā operatīvi, pēc tam arī medikamentozi, un tad tomēr grūtniecība ir iespējama dabiskā ceļā.

Ko darīt, ja saprotat, ka ar olnīcu rezervēm sievietei ir pavisam švaki?
Dr. Slaidiņa: Mēs vienmēr centīsimies darīt visu iespējamo, lai sieviete ar savām olšūnām vismaz mēģinātu radīt bērniņu. Bet, lai šādu cerību dotu, ir jāzina, kādas ir olnīcu rezerves. Ārsts izmeklē olnīcas ultrasonogrāfiski, veic hormonālos izmeklējumus, lai saprastu, vai nav iestājusies priekšlaicīga menopauze, olnīcu rezerves rādītājs ir arī Anti-Millera hormons. Liekot kopā visus šos faktorus, varam dot sievietei prognozi, vai var mēģināt veikt medicīniskās apaugļošanas procedūru ar viņas olšūnām vai tomēr būtu nepieciešama olšūnu donore. Sākumā vienmēr mēģinām ar sievietes olšūnām, bet, ja ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi un embriji tālāk neattīstās, nākamais solis ir donores olšūnas. Jā, sākumā sievietēm pret to var būt emocionāls bloks, bet galvenais ir iznēsāts un piedzemdēts vesels bērniņš. Arī šādā gadījumā tas ir sievietes bērns, mamma viņu pati iznēsā un dzemdē.

Kādas medicīniskās apaugļošanas metodes mūsdienās ir pieejamas?
Dr. Ļakutins: Kad ir runa par medicīniskās apaugļošanas metodēm, parasti domā par IVF (in vitro fertilisation) procedūru, kura sastāv no dažādiem posmiem. Pirmais posms ir materiālu – olšūnu un spermatozoīdu – iegūšana.

Medicīniskās apaugļošanas izredzes ir atkarīgas arī no tā, cik daudz olšūnu būs iegūtas. Tas ir faktors, kas diezgan labi korelē ar rezultātu. Tāpēc tiek veikta olšūnu stimulācija, kas ilgst vidēji 10 līdz 12 dienas. Sieviete parasti pati sev injicē medikamentus, kuri satur folikulu stimulējošu hormonu, kas ir lielākās devās, nekā tas vajadzīgs menstruālā cikla laikā, lai augtu vairākas olšūnas. Stimulācijas laikā paciente nāk pie ārsta divas trīs reizes, lai sonogrāfiski paskatītos, kā notiek folikulu augšana, un, ja vajag, ārsts koriģē medikamenta devas vai izraksta kādus medikamentus papildus. Kad folikuli ir izauguši, tiek nozīmēta punkcija. To veic intravenozajā narkozē, paciente 10–15 minūtes pavada miegā, ārsts ievada makstī sonogrāfijas zondi un caur maksts sienu ar adatu no olnīcām izņem olšūnas no visiem folikuliem, kas ir izauguši. Paciente pavada palātā vēl divas trīs stundas, lai izgulētos pēc narkozes. Paralēli vīrs nodod spermu. Nākamais posms ir laboratoriskais, kad embriologi gatavo spermu olšūnu apaugļošanai un to apaugļo.
Dr. Fodina: Ir arī tāda neauglības ārstēšanas metode kā intrauterīnā inseminācija, kad vīrietis nodod spermu, tā tiek sagatavota laboratorijā un pareizā laikā ievadīta sievietes dzemdes dobumā, – šādā gadījumā apaugļošanās notiek dabiski. Savukārt medicīniskajai apaugļošanai, kur viss process notiek laboratorijā, ir divas metodikas. IVF – medicīniskā apaugļošana, kad olšūnas īpašos apstākļos tiek savienotas ar vīrieša spermatozoīdiem un notiek dabiska apaugļošanās, un ICSI – apaugļošana laboratorijas apstākļos, spermatozoīdu injicējot tieši olšūnā. Šī metode dod vislabākos rezultātus.
Dr. Vītiņa: Medicīniskā apaugļošana mūsdienās piedzīvo ļoti straujas pārmaiņas – ir jauni pētījumi, taktikas, papildinās iespējas, tehnoloģijas. Piemēram, nupat iepazinos ar pētījumu par personificētu imūnterapiju pacientēm, kurām grūtniecība, veicot medicīnisko apaugļošanu, neiestājas vai beidzas agrīnā grūtniecības laikā. Vairāk nekā pirms 40 gadiem ar medicīniskās apaugļošanas metodi piedzima pirmais bērns – meitene Luīze Brauna, kas izauga lielā kolbā. Pēc tam embriji auga inkubatoros, kas bija kā lieli skapji ar lielām durvīm, pēc tam jau bija mazāki inkubatori – mazāki skapīši ar vairākām durtiņām, bet šobrīd embriju vispār var neņemt ārā no inkubatora, viņš savā ceļā netraucēts attīstās bez skābekļa, gaisa, dažādu gāzu piekļuves, bez dienasgaismas. Šobrīd tiek veikta ik 10 minūšu fotografēšana ar zaļās gaismas filtru, ar 20 % mazāku ilumināciju nekā dienas gaisma, līdz ar to embrija attīstība, kvalitāte un spēja iedzīvoties sievietes organismā ievērojami pieaug. Ir vairākas medicīniskās apaugļošanas pamatmetodes, bet šobrīd jau ir vismaz 40 palīgtehnoloģijas, kas palielina iespēju iestāties grūtniecībai.
Dr. Ļakutins: Ir pieejamas arī spermas selekcijas metodes, kas ļauj atlasīt labākus spermatozoīdus, kā arī dažādas spermas iegūšanas metodes ar daudz lielāku varbūtību iegūt kvalitatīvu materiālu. Dažas metodes, ar kurām mēs tagad strādājam, pirms 20 gadiem vēl neeksistēja.
Dr. Fodina: Agrāk, var teikt, strādājām aizvērtām acīm, tagad zinām ne tikai to, ka embrijs ir izveidojies, bet tas ir kvalitatīvs, vesels un dzīvotspējīgs. Sākot ar 2014. gadu, Latvijā attīstās tāda IVF nozare kā embrija ģenētiskā pētīšana. Kad embrijs laboratorijas apstākļos ir izveidojies, speciālisti var to izpētīt, noskaidrot, kāda ir hromosomālā struktūra, gēni, un novērst bojājumus. 2015. gadā Latvijā piedzima pirmais bērniņš Baltijas valstīs, kam bija veikta embrija pirmsimplantācijas ģenētiskā testēšana, nosakot hromosomu skaita izmaiņas, un tika panākts lielisks rezultāts. 2016. gadā Latvijā piedzima pirmais bērns pēc gēnu izpētes. Medicīniskā apaugļošana, veicot ģenētisko testēšanu, dod iespēju dzemdēt veselu bērnu arī pāriem, kam ir ģenētisku slimību risks.
Dr. Ļakutins: Jā, medicīniskā apaugļošana nav tikai neauglības ārstēšana, bet palīdz arī gadījumos, kad grūtniecība ģenētisku defektu dēļ pārtrūkst un to nevar iznēsāt.
Dr. Vītiņa: Bet nav arī tā, ka embrija ģenētiskā testēšana obligāti ir jāveic visos gadījumos, tas attiecas uz riska grupām. Indikācijas, kad šāda pārbaude ir jāveic, – ja sievietes vecums ir vairāk par 35 gadiem, ja ir bijuši atkārtoti spontānie aborti (pēc kārtas pārtraukušās divas un trīs grūtniecības), atkārtotas bojāgājušas grūtniecības vēl bioķīmiskā stadijā, atkārtotas implantācijas neveiksmes medicīniskajā apaugļošanā, smaga vīriešu spermas patoloģija, ja ģimenē pirmās pakāpes radiniekiem ir hromosomālās patoloģijas vai ir bijusi grūtniecība ar šādu hromosomālo patoloģiju.

«Sākot ar 2014. gadu, Latvijā attīstās tāda
IVF nozare kā embrija ģenētiskā pētīšana.»

- Dr. Violeta Fodina

Ar ko pārim ir jārēķinās, uzsākot medicīniskās apaugļošanas procesu? Cik ilgu laiku tas var aizņemt?
Dr. Slaidiņa: Ļoti svarīgi, lai ir sadarbība starp partneriem, viņiem ir jābūt gataviem kopā iet cauri šim procesam. Es to saucu par maratonu, nevis sprintu. Ja pāris ir veicis izmeklējumus un iestājies valsts apmaksātās medicīniskās apaugļošanas rindā, jau pēc mēneša vai diviem var sākt procedūru.
Dr. Fodina: Jebkurā procesā ir zelta standarti. Un te ļoti būtiski ir ne tikai medicīniskie aspekti, bet arī pacienta emocionālā kapacitāte. Vidēji jārēķinās ar trim mēnešiem līdz medicīniskās apaugļošanas procesa pabeigšanai ar embrija transfēru jeb pārnešanu dzemdes dobumā. Tomēr jābūt gataviem, ka reizēm, lai sāktu šo triju mēnešu maratonu, vajadzīgs papildu laiks sagatavošanai, ja ir kādas veselības problēmas, endokrīnās problēmas. Tās ir jārisina pirmkārt. Jo svarīgākais ir vesela mamma un vesels bērns.
Dr. Seimuškina: Jā, tie ir aptuveni trīs mēneši, kopš tiek uzsākta olnīcu stimulācija. Un jābūt gataviem, ka tikai apmēram 50 % gadījumu ar medicīnisko apaugļošanu grūtniecība iestāsies ar pirmo mēģinājumu. Iespējams, vaina ir arī embrijā, tāpēc, kā jau minēts iepriekš, ir būtiski veikt embrija ģenētisko testēšanu jeb pirmsimplantācijas diagnostiku.
Dr. Ļakutins: Izredzes, ka grūtniecība tiks iznēsāta, ļoti atkarīgas no sievietes vecuma. Vecums faktiski ir vissvarīgākais.

Ja pacientei ir 25 gadi un viņas embrijam ir laba ģenētiskā kvalitāte, izredzes var būt pat līdz 65 %. Bet var būt arī sieviete pēc 40 gadu vecuma ar zemu olšūnu rezervi, un viņas izredzes palikt stāvoklī var būt tikai 2–4 %. Viss ir atkarīgs no datiem, tāpēc atbildēt viennozīmīgi uz šo jautājumu nav iespējams. Tas ir ļoti, ļoti individuāli.

Vai olšūnu stimulēšana ir sāpīgs process?
Dr. Slaidiņa: Izmantojot speciālus hormonālos preparātus olnīcu stimulēšanai, sākumā pēc medikamenta ievadīšanas var būt garastāvokļa svārstības. Bet, kad olnīcas sāk reaģēt uz medikamentu un palielinās, var būt velkoša sajūta vēdera lejasdaļā un spiedoša sajūta, īpaši sēdus pozā. Bet tas ir individuāli, jo sieviešu sajūtas ļoti atšķiras. Vēl jārēķinās, ka pēc punkcijas, kas tiek veikta narkozē, vēl pāris dienu var būt nedaudz nepatīkamas sajūtas.
Dr. Ļakutins: Savukārt embrija transfērs jeb pārnešana dzemdes dobumā (pēdējais IVF procedūras posms) ir nesāpīgs process, anestēziju nevajag. Tas ir līdzīgi kā standarta vizītē pie ginekologa, kur dakteris ievada spoguli un pēc tam ar mīkstu plastikāta katetru ievada apaugļoto embriju. Pēc tam paciente turpina terapiju, lai saglabātu grūtniecību (parasti tās ir svecītes, kuras ievada makstī), un pēc pāris nedēļām ir zināms rezultāts.

«Darām visu iespējamo, lai sieviete ar savām
olšūnām varētu mēģināt radīt bērniņu.»

- Dr. Marta Slaidiņa

Kāpēc notiek tā, ka pāris, kam jau ir viens bērniņš, kurš ieņemts dabiski, pēc gadiem paši saviem spēkiem vairs nevar tikt pie otra bērna?
Dr. Slaidiņa: Ir vairāki faktori, kas to var ietekmēt, piemēram, priekšlaicīgs olnīcu izsīkums (tas var būt ģenētiski izraisīts stāvoklis vai bijusi kāda operācija, onkoloģiska slimība, ķīmijterapija). Iespējams, sievietei ir bijusi hlamīdiju infekcija, un viņa par to nav zinājusi, nav ārstējusi, un tad šī infekcija var radīt saaugumus mazajā iegurnī, ietekmēt olvadus, un iestājas sekundārā neauglība. Protams, jāņem vērā arī vīrišķais faktors, iespējams, ir bijusi kāda infekcija vai cita iemesla dēļ spermas kvalitāte ir tik slikta, ka nevar notikt apaugļošanās. Pie vainas var būt arī ģenētiskas slimības, kad, piemēram, pārim ir vesels pēcnācējs, bet nākamās grūtniecības pārtraucas. Tie ir sarežģītāki gadījumi, kas prasa dziļāku izmeklēšanu.
Dr. Seimuškina: Viens no iemesliem var būt sievietes vecums, jo, kā jau tika minēts, ar gadiem mazinās gan olšūnu daudzums, gan to kvalitāte,

arī DNS molekulu struktūra vairs nav tik stabila, un, kad notiek apaugļošana, hromosomas sadalās ar kļūdām un embrijs nevar tālāk attīstīties.
Dr. Vītiņa: Tas, ka grūtniecība pirms vairākiem gadiem ir iestājusies, nozīmē, ka ir paveicies un ir labi, ka nav bijušas nekādas patoloģijas. Taču vides ietekmē, pārmērīga stresa, dažādu vielu, medikamentu lietošanas, saslimšanas dēļ, modes, uztura un citu dažādu faktoru dēļ rodas sekundārā neauglība. Patiesībā viss, kas dzīves laikā notiek ar sievieti, var atspoguļoties bērna veselībā. Vīriešiem šajā ziņā ir vienkāršāk, spermatoģenēze notiek ik pēc 72 dienām.
Jā, diezgan bieži saskaramies ar pāriem, kam pirmais bērniņš ir ieņemts dabiski, un pēc tam viņi vēršas pie mums pēc palīdzības. Atkarībā no iemesla viņus arī ārstējam, un dažkārt tas būs tikai medicīniskās apaugļošanas ceļā.

«Izredzes, ka grūtniecība tiks iznēsāta,
ļoti atkarīgas no sievietes vecuma.»

- Dr. Jaroslavs Ļakutins

Ja sieviete tagad nav gatava kļūt par māti, bet nākotnē to vēlētos, ir iespēja arī sasaldēt olšūnas, kamēr to kvalitāte ir laba. Vai sievietes izmanto šādu pakalpojumu?
Dr. Slaidiņa: Sievietes 30 līdz 35 gadu vecumā iedrošinu veikt šādu procedūru, lai tas būtu kā drošības spilvens nākotnei. Mūsdienās ir tendence atlikt lēmumu par bērnu, jo sākumā sieviete vēlas iegūt izglītību, atrast partneri, nokārtot karjeru, iegādāties īpašumu. Un tas ir saprotams, jo mēs visi vēlamies sev nodrošināt labas kvalitātes apstākļus un justies droši. Bet, ja nu nākotnē būs nepieciešams, šīs olšūnas varēs izmantot.
Dr. Vītiņa: Visā Eiropā šobrīd ir demogrāfijas krīze, un tās risināšanai ir izstrādāti apmēram 20 ieteikumi jeb parametri. Viens no tiem ir atliktā fertilitāte – iespēja iesaldēt savas olšūnas. Pats svarīgākais, lai sievietes ir informētas, ka šāda iespēja pastāv, jo ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā šobrīd ir vērojama tendence plānot bērnu vēlākā vecumā. Atšķiras arī olšūnu skaits, kas tiek rekomendēts dažādos vecumos, lai sasaldētu. Piemēram, 34 gados rekomendē sasaldēt 10 olšūnas, lai tiktu pie viena dzimuša bērna, 37 gados – jau 20 olšūnas, bet 42 gados – 61 olšūnu. Tas ir būtiski, lai beigās nesanāk tāda viltus apdrošināšana

Dr. Seimuškina: Labi, ka par šādu iespēju runā arvien vairāk. Ideālā variantā līdz 35 gadu vecumam vajadzētu izmantot iespēju sasaldēt olšūnas, un, ja sieviete vēlēsies grūtniecību pēc 40 gadu vecuma, olšūnas būs kvalitatīvākas, un būs lielāka varbūtība, ka rezultāts būs veiksmīgs. 45 gados olšūnu kvalitāte diemžēl jau ir tik slikta, ka mēs nevaram palīdzēt. Pat ja embrijs izveidojas, ir liela varbūtība, ka tam būs ģenētiski defekti.
Dr. Ļakutins: Jā, arī mūsu klīnikā ir šāda iespēja. Šobrīd Latvijā vislielākā populācijas grupa ir ģimenes bez bērniem, arvien vairāk ir sieviešu, kuras karjeras vai citu iemeslu dēļ šobrīd neplāno bērnu. Pie mums šo pakalpojumu izmanto arī sievietes no ārzemēm, kur olšūnu sasaldēšana ir ļoti populāra. Viņas saprot, ka vecums ir izšķirošais faktors, lai paliktu stāvoklī. Tā patiešām ir kā apdrošināšana.
Dr. Fodina: Šī programma ar katru gadu kļūst populārāka. Var teikt, ka olšūnu sasaldēšana ir kā laika sasaldēšana, un sievietes to saprot un izmanto. Un paldies, ka no 2024. gada mūsu valsts apmaksā olšūnu un spermas sasaldēšanu onkoloģijas pacientiem. Cilvēkiem, kas sastopas ar tik nopietnu veselības problēmu, savlaicīgi tiek sniegta šāda palīdzība. Tā ir ļoti svarīga arī emocionāli, jo ir iespēja radīt veselu bērnu, kad smagais ārstēšanās process būs beidzies. Tā ir iespēja turpināt veidot savu dzīvesstāstu.l