Par labo un ne tik labo
SAULĪTI

Kāpēc un cik ļoti, kurās vietās tā kož, un – kā kost pretī? Kā izvairīties no saules radītajiem sliktumiem?
It kā jau zināmas lietas, un tomēr būtu labi pirms vasaras un sauļošanās sezonas šo ābeci atkārtot un dažas nianses precizēt. Tāpēc šī četru ārstu saruna!

Dr. LINDA KAPTEINE-VEITA

Dermatoloģe un veneroloģe, Āgenskalna Dermatoloģijas centra vadītāja.
Latvijas Dermatoloģijas un veneroloģijas asociācijas valdes locekle, Eiropas Dermatoloģijas un veneroloģijas akadēmijas, Eiropas Dermatoonkoloģijas asociācijas un Starptautiskās Dermatoskopijas biedrības biedre.

adasarsts.lv

Dr. JŪLIJA DEKSNE

Dermatoloģe un veneroloģe Veselības centra 4 filiālē Dermatoloģijas klīnika, tās metodiskā vadītāja.
Latvijas Dermatoonkoloģijas asociācijas biedre.

dermaclinic.lv

ULDIS VEITS

Institut Esthederm zīmola ieviesējs Latvijā un produkcijas oficiālā izplatītāja SIA Remedica vadītājs.
Pēc izglītības ārsts, pirms tam absolvējis Latvijas Medicīnas akadēmijas Ārstniecības fakultāti.

myskin.lv

Dr. JUTA MASKALĀNE

Dermatoloģe Dr. Mauriņa
klīnikā.
Eiropas Dermatoloģijas un veneroloģijas akadēmijas, Eiropas Dermatoonkoloģijas asociācijas un Starptautiskās Dermatoskopijas biedrības biedre.

maurinaklinika.lv

1. daļa

Nav tikai balts vai melns

– Atceros, pirms gadiem desmit jūsu kolēģis dakteris Raimonds Karls kādā lekcijā demonstrēja rūdīta, pieredzes bagāta tālbraucēja šofera sejas ādas fotogrāfijas. Cik ļoti tās atšķīrās, lai gan abas fotografētas vienā laikā! Tikai pirmajā bija redzama sejas labā puse, kas visu laiku braucot atrodas ēnā, bet otrajā bija sejas kreisā puse, kas braucienos atrodas pret sānlogu un kuru nemitīgi apspīd saule. Kā diena pret nakti!
Jūlija: – Populāra bilde.
Uldis: – No zinātniskās publikācijas žurnālā The New England Journal of Medicine. Par šo faktu ārsti vairs nestrīdas: lūk, tā izskatās klasiska ādas fotonovecošana ekstremālākajā izpausmē. To paveic saules ultravioletais starojums.

– Sarunas iesākumā varbūt par saules pozitīvo ietekmi?…
Linda: – Es teiktu, ka saule ir kolosāls antidepresants. Saule tomēr ir dzīvības avots. Kaut vai infrasarkanie stari, kas mūs sasilda, un mums taču tāāā gribas siltumu! Sasilstot uzlabojas garastāvoklis, jo izdalās serotonīns, atslābst asinsvadi, pārņem patīkama sajūta. Saule veicina D vitamīna veidošanos organismā, bet D vitamīns nepieciešams kauliem un imūnsistēmai. Saule iedarbojas pret dažādām sistēmiskām slimībām. Bija pētījums: ja bērns nav uzturējies saulē, tad multiplās sklerozes attīstības risks ir augstāks. Ultravioletajiem B stariem (UVB) piemīt baktericīda iedarbība, tātad jebkuri izsitumi, iekaisumi labāk dzīst. Nāk vasara, un mums, dermatologiem, saule palīdz ārstēt dažādas kaites.
Jūlija: – Vasarā mēs tiešām jūtam, ka pacientiem ar hroniskām dermatozēm kļūst labāk, bet šajā gadījumā lielu lomu spēlē ne tikai saules starojums, ko cilvēks saņem, bet arī klimata maiņa. Psoriāzi varam ārstēt ar 311 nanometrus gariem UVB stariem. Bet tas, par ko mēs, protams, uztraucamies, ir sliktums no saules ultravioletā starojuma un no tā ekspozīcijas laika, kas dzīves laikā sakrājas. Proti, ultravioletie A stari (UVA) vairāk atbild par fotonovecošanas procesiem un oksidatīvo stresu, savukārt UVB stari skaitās tiešais kancerogēns, kas izraisa ādas vēzi. Bet, paldies Dievam, UVB staru atmosfērā nav daudz, tikai līdz 5 procentiem. No otras puses, kā mēs dzīvē redzam, ar to arī pietiek!
Juta: – Piekrītu, paļauties tikai uz to, ka saule ir forša un dziednieciska, nedrīkst. Ādas vēzis Latvijā ir visbiežāk konstatētais ļaundabīgo audzēju veids, savukārt melanoma – visbīstamākā, ar augstākajiem mirstības rādītājiem.

Jūlija:–Vidēji ik gadu Latvijā atklāj ap 200 jaunu melanomas gadījumu. Melanoma ir ādas audzējs, kas attīstās no melanocītiem – no šūnām, kas atrodas mūsu ādas virskārtā epidermā un nepieciešamas pigmenta ražošanai. Pigments savukārt ir ādas dabiskais aizsargs: tiklīdz sevi pakļaujam ultravioletā starojuma kairinājumam, organisms ieslēdz atbildes reakciju – pigmenta sintēzi, kas starojumu absorbē un mazina tā kaitīgumu. Tomēr jāapzinās, ka mūsu ķermeņa kompensācijas mehānismi nav neizsmeļami – uzkrājot ultravioleto starojumu, kādā brīdī tas vairs nespēj tikt galā ar kaitējumu, un diemžēl var attīstīties ļaundabīgas ādas slimības.

– Vai pasaulē ir kādas vietas, kur sabiedrība sapratusi, ka saule dara pāri ādai, sekojusi rīcība un tagad ir salīdzināmi dati par situācijas uzlabošanos?
Juta: – Mana māsīca kādu laiku dzīvoja Austrālijā, pēc atgriešanās viņa stāstīja, ka dažās Austrālijas pilsētās gan pie veikaliem, gan pludmalēs izvietoti saules aizsargkrēmu automāti, kur jebkurš var iegādāties saules aizsargkrēmu vienai lietošanas reizei paredzētā daudzumā, respektīvi, 45 mililitrus jeb vienu šota glāzi, lai noklātu visu ķermeni. Viņi to dara absolūti automātiski – jau pieraduši, jo ļoti labi apzinās risku. Tomēr, neskatoties uz to, Austrālija joprojām ieņem pirmās vietas pasaulē, ja vērtē saules izraisīto ādas audzēju biežumu. Lai gan nosacīti panākumi situācijas uzlabošanā ir. Pastāv uzskats, ka cilvēkiem ar tumšāku ādas krāsu nav jālieto saules aizsargkrēmi, jo viņi ir pasargātāki pret UV starojumu… Bet tas ir mīts! Jā, viņu ādas aizsardzība, iespējams, ir lielāka, un atrodami arī pētījumi, kas pierāda, ka melanomas šādiem cilvēkiem veido- jas retāk. Tomēr… pierādīts, ka šiem pacientiem biežāk ir agresīvākas melanomas formas ar sliktāku prognozi, parasti diagnosticētas pārāk novēloti. Taču saule nav vienīgais faktors, kas veicina melanomas attīstību, – svarīga arī ģimenes anamnēze jeb ģimenes vēsture, kā arī citi faktori.
Jūlija: – Lielu lomu spēlē ne tikai kumulatīvais starojuma daudzums, ko cilvēks iekrāj savā dzīves laikā, bet arī stiprie epizodiskie apdegumi, it īpaši līdz 20 gadu vecumam.
Uldis: – Kā no tā izvairīties? Pirmais klasiskais paņēmiens ir ēna un apģērbs, kas nosedz rokas, kājas, galvu. Aristokrāti pirms vairākiem gadsimtiem pa dārzu pārvietojās tikai ar saulessargiem. Savukārt mūsdienās, attīstoties dažādām saules aizsarglīdzekļu ražošanas tehnoloģijām, tiem ir būtiski uzlabots sastāvs, lai cilvēkam ir patīkami tos uzklāt un lai šie līdzekļi ir efektīvi. Tagad saules aizsargkrēmus izmanto arī dažādām specifiskām medicīniskām vajadzībām – ir konkrēti aizsargkrēmi atkarībā no ādas vajadzībām. Svarīgi arī tas, ko tu lieto iekšķīgi. Par to neviens vairs nestrīdas, ka pārbaudītu antioksidantu uzņemšana ikdienā un it sevišķi vasaras saules periodā ir ieteicama un apsveicama, jo uzlabo organisma pašaizsardzību ne tikai ādas līmenī, bet vispār.

2. daļa

Konkrēti par saules krēmiem

Uldis: «Vīriešiem svarīgi, lai nav ilgi jāķēpājas ar krēmu. Vīriešiem visu vajag ātri, šeit un tagad!»

– Šis ir jautājums, kurš mūs nodarbina tieši tagad pirms sauļošanās sezonas, kad ieejam aptiekā vai veikalā – priekšā ir vesels plaukts ar šiem līdzekļiem. Pēc kādiem kritērijiem meklēt savējo?
Uldis: – Cilvēks parasti pievērš uzmanību uz iepakojuma rakstītajiem burtiem SPF jeb saules aizsardzības faktoram (no angļu valodas – sun protection factor), kas palīdz bloķēt saules starojumu un līdz ar to aizsargā ādu no apdegumiem, bet ir arī jāsaprot, ja SPF norāda tikai un vienīgi uz saules krēma aizsardzību pret UVB starojumu. Savukārt pret UVA stariem pasargā cita viļņa garuma aizsargfiltri. Un vajag abus filtrus! Jo UVA stari ir tie, kas atbild par saules alerģijas riska attīstību, veicina fotonovecošanu un atbild par hiperpigmentācijas veidošanos pēc medicīniskām manipulācijām vai saistībā ar kādām saslimšanām, pigmentācijas veidošanās traucējumiem. Tātad, pirms pērc, paskaties, vai uz saules aizsarg- līdzekļa iepakojuma šis UVA filtrs ir norādīts. Svarīga nozīme ir arī aizsardzībai pret redzamo gaismu (Visible light-VL), kas pasargā no nevēlamas pigmentācijas, piemēram, melazmas veidošanās. Ja aizsarglīdzekļa sastāvā ir šis komponents, tad tā ir visplašākā, visnopietnākā aizsardzība.
Linda: – Par saules aizsargkrēmiem ir jau daudz rakstīts un cilvēki daudz arī zina, bet, kas mani pēdējā laikā vairāk uzrunā un patīk – tieši daudzās pievienotās vērtības, kas tajos iekļautas. Piemēram, ļoti liela nozīme ir antioksidantiem. Aizsargkrēmos vairāk pētīti un pārbaudīti tieši C vitamīns un E vitamīns, kuri jau uzreiz lokāli samazina iespēju gan veidoties audzējiem, gan ādai novecot. Zinātniskos rakstos daudz tiek runāts par polifenoliem, tie ne tikai pasargā no oksidatīvā stresa, bet arī kolosāli veicina ādas atjaunošanos. Bija pētījums: viena cilvēku grupa gados lietoja tikai saules aizsargkrēmu, otra – gan saules aizsargkrēmu, gan antioksidantus, gan polifenolus, un viņiem nemelanomas audzēji attīstījās retāk, un arī ādas lauka kancerizācija (field cancerization – angļu val.) noteiktās zonās, kas pakļautas hroniskam ultravioletajam starojumam, bija mazāka vai samazinājusies. Tātad visam ir nozīme – šie līdzekļi gan pasargā ādu, gan palīdz cīnīties ar bojājumu.
Uldis: – Tas ir viens no iemesliem, kāpēc lielu daļu saules aizsargkrēmu tagad sauc par kopšanas līdzekļiem ādai saulē. Tajos ir gan šie daudzie antioksidanti, gan ādas pašaizsardzību uzlabojošie komponenti, gan melanocītus stimulējošie faktori, kas veicina iedeguma veidošanos. Bet pigmentācijas veidošanās jeb iedegums ir ādas pašaizsardzības izpausme – izskatās skaisti, tikai patiesībā tas ir ādas kliedziens pēc palīdzības.

– Vai saules aizsarglīdzekļus vajag arī tiem, kam pāri sešdesmit un kas savu mūžu neko tādu nav lietojuši, un tagad ādā jau ir uzkrājies liels ultravioletā starojuma ietekmes apjoms?
Linda: – Fotonovecošana ir saistīta ar ādas imuntāti. Piemēram, mums ādā atrodas imūnās šūnas (Langerhansa šūnas, tuklās šūnas un citas), kas cīnās ar mikroorganismiem, tos noārdot vai piesaistot vēl citas imūnsistēmas šūnas, veicina to migrāciju uz ādu. Savukārt, ja cilvēks ir daudz sauļojies, Langerhansa šūnas iet bojā un uzreiz uz sejas parādās daudz vairāk plakano kārpu, kuras nemaz tā vienkārši nevar izārstēt. Atmostas herpesinfekcija. Tāpēc, ja kaut kādas ādas problēmas ir jau veidojušās, būtu kolosāli, ja tieši tagad – pirms vasaras – varētu profilaktiski palietot antioksidantus un polifenolus gan uz ādas, gan iekšķīgi. Piemēram, mēs noņemam vecuma kārpas vai izārstējam aktīnisku ādas bojājumu, un sieviete jautā: «Ko man tālāk darīt?» Lūk, viena no iespējām pasargāt sevi!

Jūlija: «Vēl kāda nianse… Ja cilvēks, nelietojot saules aizsargkrēmu, guvis izteiktu saules apdegumu, tad, tieši otrādi, D vitamīna sintēze ādā samazinās.»

– Kas ir aktīnisks bojājums?
Linda: – Aktīniskā jeb saules keratoze ir ādas veidojumi, tādi kā raupji sārti laukumi, kas rodas, ultravioletajam starojumam bojājot ādas šūnas. To uzskata par priekšvēža stāvokli, kas reizēm var pārveidoties par plakanšūnu vēzi, tāpēc šos veidojumus nepieciešams ārstēt un nepieciešams arī sagatavoties vasarai, lai antioksidantu sistēma darbojas. Man tas šķiet būtisks atgādinājums šobrīd, pavasarī.
Uldis: – Jā, par šo aspektu, kas ir aisberga neredzamā daļa, runā mazāk. Kāpēc šie ļaundabīgie ādas veidojumi attīstās. Jo, kā jau daktere Kapteine teica, uz ādas ir īpašs tīklojums ar imūnsistēmas signālšūnām, ko sauc par Langerhansa šūnām, un tad, kad saules UV stari iedarbojas uz ādu, Langerhansa šūnas migrē dziļākos slāņos. Līdz ar to organisms nesaņem informāciju, ja kāda no ādas šūnām ir pēkšņi pārvērtusies par ļaundabīgu ādas šūnu, jo vienkārši nav ziņnešu, kas par to citām imūnsistēmas šūnām paziņotu.
Juta: – Piekrītu kolēģiem. Antioksidantiem tiešām ir ārkārtīgi liela nozīme. Ja runājam par sejas kopšanu, tad tiem nav obligāti jābūt ietvertiem vienā produktā – saules krēms antioksidanti –, tos iespējams lietot arī atsevišķi. Vislabākais piemērs tam ir C vitamīna serums, kuram pa virsu tiek uzklāts saules aizsarglīdzeklis. Pierādīts, ka šādā veidā aizsardzība pret ultravioletajiem stariem pat pastiprinās. Tiek rekomendēts lietot antioksidantus arī iekšķīgi.
Linda: – Ja pastiprināta saules ultravioletā starojuma dēļ tiešām sācies ādas struktūras bojājums un fotonovecošana, tad ir tādi līdzekļi, kas satur īpašas molekulas – šaperonus –, kuras atjauno ādas olbaltumvielu jeb proteoma struktūras bojājumus un kopā ar saules aizsargkrēmiem neļauj veidoties fotonovecošanai. Vēl medicīnas literatūrā aprakstīti tādi molekulas DNS atjaunojošie enzīmi, ko pievieno saules aizsarglīdzekļiem, un tad arī ādas fotobojājums notiek lēnāk.

– Vai pietiek ar tonālo krēmu, kas satur UV filtrus?
Juta: – Nepietiek. Praktiski ir neiespējami uzklāt tējkaroti tonālā krēma uz sejas, lai sasniegtu rekomendējamo saules aizsardzības daudzumu – tad tā būs maska! Pat ja uz tonālā krēma rakstīts, ka tas satur SPF 50, ar to daudzumu, ko mēs uzklājam uz sejas, lai izlīdzinātu, pietušētu sejas toni, iegūsim aizsardzību labi ja SPF 15. Proti, te es ļoti gribu atgādināt par saules aizsargkrēma daudzumu, ko uzklājam… Jo redzu, ka mani pacienti to bieži piemirst. Parasti uzklāj krietni par maz, bet nepieciešamo saules aizsardzības pakāpi var sasniegt tikai tad, ja produktu uzklāj pietiekamā daudzumā. Visi saules aizsargkrēmu pētījumi ir balstījušies uz to, ka tiek uzklāti 2 miligrami līdzekļa uz ādas kvadrātcentimetru, citos avotos minēta arī šota glāze visam ķermenim vai sejai un kaklam 1–2 tējkarotes līdzekļa.
Uldis: – 1 tējkarote ir apmēram 5 mililitri, tad sanāk, ka pēc oficiālajām rekomendācijām vie- nā reizē cilvēkam uz ķermeņa jāuzklāj 6–8 tējkarotes, kas būtu 30–40 mililitri līdzekļa. Tātad faktiski gandrīz viss tūbiņas saturs jāuzklāj uz ķermeņa, lai panāktu to saules aizsardzības faktoru, kāds norādīts uz iepakojuma. To, protams, neviens nedara. Utopija! Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc iesaka saules krēmus uzklāt ik pēc divām, trim stundām atkārtoti, lai atjaunotu aizsardzību. Proti, nepietiekams daudzums. Turklāt arī svīstot daļa krēma aizsardzības zūd, ar dvieli mēs to vēl noslaukām…

– Tātad mans nākamais jautājums, ko būtu vaicājusi, – vai drīkstu izlietot pagājušajā vasarā aizsākto saules krēma pudeli –, tagad izklausītos lieks un muļķīgs, jo saules krēmam, ja to lieto, nemaz nevajadzētu palikt pāri.
Uldis: – Tā ir. Turklāt lokāli lietojamiem kosmētiskiem līdzekļiem uz iepakojuma ir norādīts, cik ilgu laiku pēc atvēršanas tas ir derīgs. Parasti tie ir 6, 9 vai 12 mēneši. Kas šajos līdzekļos inaktivējas, ražotāji parasti nenorāda, bet kaut kas tajos ar laiku sabojājas un aizsardzība vai nu nav, vai ir būtiski samazinājusies, krēma tekstūra mainījusies.

Jūlija: – Piemērs no dzīves… Kāda mana paziņa uzklāja bērnam saules aizsargkrēmu, kas bija atvērts iepriekšējā sezonā, viņš izgāja saulē un pēc brīža uz ādas paradījās alerģisks kontaktdermatīts. Krēms nebija derīgs. Ultravioletā starojuma ietekmē var sākties dažādas neparedzētas ķīmiskas reakcijas.
Juta:– Vienīgais, ko mēs patiesi skaidri zinām, ka saules aizsardzības līdzekļi jāglabā istabas temperatūrā, lai nepārkarstu, jo tad gan tie bojājas.
Jūlija: – Bieži vien pacienti jautā, kādu filtru izvēlēties – ķīmisko vai fizikālo. Tad man jāpaskaidro atšķirība. Ķīmiskais filtrs ādā absorbējas kā parasts krēms, tas savukārt absorbē ultravioleto starojumu un pārvērš to nelielā enerģijas daudzumā – siltumā. Kad uzklāj krēmu ar ķīmisko filtru, uzreiz doties ārā stiprā saulē nedrīkst, nepieciešams pagaidīt 20–30 minūtes, lai līdzeklis sāktu darboties. Es par to pacientus vienmēr brīdinu. Savukārt, ja cilvēks izvēlas krēmu ar fizikālo filtru (pamatā cinka oksīds vai titāna dioksīds), tas ultravioletos starus no ādas virsmas kā spogulis atstaro, un iedarbība ir praktiski tūlītēja. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc šādus krēmus vairāk izmanto bērniem – lai ķermenis nepārkarstu, kas ir būtiski, jo viņiem ādas virsmas laukums ir daudz mazāks nekā pieaugušajiem.
Uldis: – Piebilde par minerālu filtriem… Kādreiz šie krēmi tiešām bija ļoti ķepīgi. Reāli šie filtri nākuši no metālu industrijas. Savukārt jaunākie minerālie filtri, piemēram, cērija oksīds, kam ir ļoti augsta aizsardzība arī pret UVA stariem – augstāka nekā citiem minerālajiem filtriem, ņemti no porcelāna industrijas. Daudzi ražotāji ir atraduši veidu, kā minerālu filtrus padarīt pieņemamākus ādai, tos mikronizē, emulģē, bet tā, lai tie saglabā savas fizikālās īpašības. Un tik un tā klasisks minerālu aizsargkrēms būs ķepīgāks par jebkuru fluīdu vai spreju, vai citu saules aizsarglīdzekli. Bet – arī viens no efektīvākiem un potenciāli vismazāk alerģizējošs.
Jūlija: – Manu pacientu mīļākais jautājums savukārt ir par to, kāda ir atšķirība starp SPF 30 un SPF 50? Es teiktu, ka tas ir diezgan sarežģīti atbildams jautājums, jo pamatā ir formula, pēc kā atšķirību rēķina. Ja mēs pieņemam, ka cilvēks saules radiācijā apdeg 10 minūšu laikā, teorētiski, ja mēs uzklājam SPF 30, viņš varētu atrasties saules staros 300 minūtes. Attiecīgi, ja mēs uzklājam krēmu ar SPF 50, tad 500 minūtes. Taču dzīvē tā nenotiek! Proti, 500 minūtes ir apmēram 8 stundas, pat vairāk, bet skaidrs, ka cilvēks vasaras laika svīst, viņš peldas, noslaukās – cik daudz krēma viņam paliek uz ādas? Tāpēc parasti cilvēkiem sakām, ka, vienalga kādu SPF saules aizsargkrēmu viņš lieto, būtu vēlams to atjaunot ik pēc divām stundām.
Juta: – Es piekritīšu, ka būtu nepieciešams atjaunot līdzekli ik pēc katrām divām stundām, ja sākotnēji neesam spējuši uzklāt adekvātu tā daudzumu. Tomēr jaunākie pētījumi apgalvo: ja tiek uzklāts adekvāts SPF daudzums, tad nav nepieciešams krēmu aplicēt atkārtoti 8 stundu laikā – ar noteikumu, ja cilvēks nav svīdis, peldējies vai nav notikusi mehāniska līdzekļa noberšana.
Jūlija: – Teorētiski jā, bet kā tas dzīvē praktiski iespējams?! Vasaras dienās, kad ir plus 25 grādi un vairāk, es uzreiz tā nosvīstu, ka viss, kas bija uzklāts uz sejas, desmit minūšu laikā ir nost!
Juta: – Taču, ja mēs strādājam telpās, tad saules krēmu var uzklāt tikai no rīta un atkārtoti uzklāt ejot mājās. Es īsti neticu, ka, esot visu laiku ārā, kāds ik pēc divām stundām saules krēmu atjaunos, tāpēc mans ieteikums būtu vasaras laikā krēmu uzklāt divas, trīs reizes, bet ziemā kaut vai vienu reizi. Divdesmit minūtes jānogaida pēc saules krēma uzklāšanas… Arī tam es nepiekrītu. Jaunākie pētījumi apstiprina, ka 20–30 minūtes jānogaida tikai tad, ja mēs grasāmies peldēties. Bet citādi ne, jo arī krēmi ar ķīmiskajiem filtriem teorētiski iedarbojas tūlītēji.
Linda: – Ir arī ūdens noturīgi aizsargkrēmi, un ar tādu tu 15 minūtes vari droši peldēties un pleci neapdegs.
Jūlija: – Tikai cilvēki bieži vien pārprot šo uzrakstu. Viņi domā, ka krēmu uzklās, tagad ies peldēties un pēc peldēšanās atkārtoti tas vairs nav jāuzklāj, jo – «Šis taču ir ūdens noturīgais! »

– Kam domāts saules krēms ar SPF 15?
Uldis: – Jebkurš var pamēģināt un pats pārliecināties… Kad mēs 2009. gadā sākām draudzēties ar Bioderma zīmolu, es uzklāju aizsargkrēmu ar SPF 20, izgāju saulē, pludmalē un biju apdedzis. Tāpēc, ja gribas baigi ciest un dermatologiem sagādāt darbu, var lietot krēmus ar SPF 15 un SPF 20.
Linda: – Tie varētu būt darba krēmi – tu dodies uz biroju un to mazo laiciņu, ko pavadi ceļā, esi pasargāta.
Uldis: – Vēl ir krēmi ar SPF 80 un SPF 100. Tie vairs nav kosmētiskie līdzekļi, bet piereģistrēti kā medicīniskas ierīces un ir ar ļoti augstu aizsardzību pret UVB stariem, savukārt aizsardzība pret UVA stariem, ko mēra pēc citiem kritērijiem, parasti ir 26 vai mazāk. Tas, protams, nav slikti, bet īsti neatbilst ES vadlīnijām par saules aizsrgkrēmu efektivitātes prasībām, kas iesaka, ka UVA staru aizsardzībai jābūt vismaz kā 1/3 no SPF aizsargfiltra lieluma. Ražotāji, kuri orientējas uz medicīniski tendētiem saules aizsargkrēmiem, parasti norāda arī šo UVA staru aizsardzības faktoru. Līdz ar to cilvēkam vieglāk orientēties visā lielajā klāstā. Protams, saules aizsargkrēms arī nav panaceja. Tu nenoslēpsies no tā, no kā nevari noslēpties, bet nevar noliegt, ka krēms dod drošības sajūtu un psiholoģisko pārliecību.
Linda: – No visa ultravioletā starojuma spektra tieši UVA garie stari ir tā daļa, pret ko saules aizsargkrēmi pasargā vismazāk. Bet pret tiem kā filtrs labi der dzelzs oksīds, un to satur visi pigmentētie saules aizsargkrēmi.

- Kā iemānīt vīriešiem saules aizsargkrēmu? Ne viena vien sieviete dzird spurošanos pretī: «Neuzbāzies. Man nevajag! » Īsts vīrietis dienas vidū izmetas pliks, sēžas uz traktoriņa un pļauj zāli.
Jūlija: – Ar vīriešiem ir grūti. Pierunāt, lai viņš ieziežas ar krēmu… Viņiem nepatīk ieziešanās process.
Linda: – Krēmi ar minerālu filtru parasti ir ļoti biezi, un es teiktu tā, ka neviens vīrietis uz sava apspalvojuma tos nesmērēs. Taču ir kolosāli spreji, kuriem arī ir liela UV aizsardzība, un tos gan viņi uzpūš, pārvelk ar roku pāri, un āda tiek aizsargāta.
Uldis: – Vīriešiem ir svarīgi, lai nav ilgi jāķēpājas ar krēmu. Lai nav jāskatās spogulī, kur tu to esi uzlicis, kā tu esi uzlicis un cik daudz. Vīriešiem visu vajag ātri, šeit un tagad! Ja tā nenotiek, tad es labāk apdegšu, nevis ņemšos ar saules aizsargkrēmiem. Līdz ar to šāda tipa cilvēkiem, jā, ir izdomāti pūšamie saules aizsarglīdzekļi. Mums vairāk nekā desmit gadu garumā ir laba sadarbība ar pludmales volejbolistiem – viņi, zinot, ka ir stipra saule un paši pastiprināti svīst, ik pa brīdim noiet maliņā, uzpūš savu saules aizsargkrēmu. Tas jau ir tieši tāds pats rituāls vai nepieciešamība, kā ik pēc brītiņa padzerties ūdeni. Spreji vīrietim netraucē dzīvot, ir subjektīvi pieņemami ādai un salīdzinoši ātri uzsūcas.
Jūlija: – Pilnībā piekrītu. Tas ir vienīgais līdzeklis, ko mans vīrs atļāva sev pagājušajā vasarā uzpūst virsū.

Linda: «Tieši pret garajiem UVA stariem kā filtrs labi der dzelzs oksīds, un to satur visi pigmentētie saules aizsargkrēmi.»

– Kā pareizi rīkoties sievietēm: ir dekoratīvā kosmētika un ir saules krēms…
Juta: – Ir dažādi palīglīdzekļi – gan SPF stiki, gan pūšamie līdzekļi, ar ko var papildināt meikapu. Bet ideālajā versijā būtu viss iepriekšējais jānoņem un jāuzklāj no jauna.

– Vai saules aizsardzības līdzekļi nodara arī pāri ādai? Jo… visas poriņas aizķepina ciet!
Jūlija: – Ir taču dažādas saules aizsarglīdzekļu formas! Kam nepatīk ķepīgs krēms, var izmantot fluīdu.
Uldis: – Pieņemsim, cilvēkam ar taukainu kombinētu ādu, kam poru aizsprostošanās ir aktuāla problēma, piemērots būs īpaši šķidrs fluīda tipa saules aizsargkrēms, tas nodrošina ādas aizsardzību no saules UV stariem un vienlaikus neaizsprosto poras un patīkami klājas. Parastie krēmi vairāk domāti sausas ādas īpašniekiem.

– Vai ir tādas ādas problēmas, kad nedrīkst saules aizsardzības līdzekļus lietot?
Jūlija: – Ja ir individuāla nepanesība pret vielām, ko tas satur. Bet principā nē. Tieši otrādi – ir slimības, kuru ārstēšanā lieto medikamentus, kas rada fotosensibilizāciju, un mums ir nepieciešama aizsardzība pret saules ultravioleto starojumu un redzamo gaismu. Fotosensitivitāte klīniski izpaužas kā saules gaismas rosināts dermatīts. Ir zināmas dažādas slimības, kuras pašas par sevi uzliesmo pie saules ekspozīcijas, izpaužas ar fotosensitivitāti: sarkanā vilkēde, fotokontakta dermatīts, medikamentu fotosensitivitāte, porfīrija, saules nātrene, hronisks aktīnisks dermatīts. Atceros kādu pacienti, kura lietoja sistēmiskus un lokālus fotosensibilizējošus medikamentus, un pusdienas laikā, kad intensīvi spīd saule, bija aizgājusi līdz veikalam – tas prasīja 10–15 minūtes – un bija aizmirsusi uzklāt saules aizsargkrēmu. Nākamajā dienā viņa ieradās pie manis ar sārtu seju, uzpūstu kā balons. Bija gūts diezgan stiprs saules apdegums.

3. daļa

Juta: «Jaunākie pētījumi rāda: ja tiek uzklāts adekvāts SPF daudzums, tad nav nepieciešams 8 stundu laikā krēmu aplicēt atkārtoti.»

Saule un D vitamīns

– Par saules aizsargkrēmiem esam vienojušies, bet ko jūs kā dermatologi sakāt par ultravioleto B starojumu, kas ir svarīgs D vitamīna ražošanai ādā – kā tam netraucēt notikt, lietojot saules aizsargkrēmus? Daudziem ir savi argumenti: «Man vajag saulīti, man vajag D vitamīnu! Gadu desmitiem esam iztikuši bez saules aizsargkrēmiem un nebija nekādu problēmu!»
Jūlija: – Jā, bet tad cilvēki ģērbās citādāk. Uzturēties saulē un sauļoties nebija pieņemts. Bet izeja ir! Pētījumi pierādījuši: lai ādā notiktu D vitamīna sintēze, pietiek ar 15 minūtēm atklātā saulē, un turklāt nav jāsauļo viss ķermenis no matiem līdz pēdām – pietiek ar atsegtām rokām un kājām. Lai šo minūšu laikā āda neapdegtu, mēs varam uzkavēties saulītē līdz pulksten 12.00 vai pēcpusdienā no 16.00 līdz 18.00. Plus vēl kāda nianse… Pierādīts: ja āda ir jau bojāta vai stipri iedegusi – piemēram, cilvēks, nelietojot saules aizsargkrēmu, guvis izteiktu saules apdegumu –, tad, tieši otrādi, D vitamīna sintēze ādā samazinās. Par to pārliecinos arī savā ārstes kabinetā.

Kad pie manis uz konsultāciju atnāk pacienti ar ļoti izteiktu iedegumu, kaut kāda iemesla dēļ mēs parasti veicam noteiktas asins analīzes, tajā skaitā nosakām arī D vitamīna līmeni asinīs, un izrādās, ka viņiem tas ir ļoti zems. 10, pat 4–5 nanogrami mililitrā, kad norma skaitās 40–70 nanogrami mililitrā! Svarīgi arī saprast, ka ādā UVB starojuma ietekmē notiek D vitamīna neaktīvas formas sintēze, kam nav tiešas bioloģiskas nozīmes. Šai molekulai vēl jātop par aktīvu molekulu. Lai tas notiktu, D vitamīna neaktīvā forma no epidermas šūnām nonāk starpšūnu spraugās, tad līdz asins kapilāriem, kur apvienojas ar noteiktu olbaltumvielu. Tālāk ar asins straumi tā nonāk aknās, tur šai molekulai pievienojas neliela OH grupa. Tad molekula ceļo uz nierēm, kur tiek pabeigta D vitamīna uzbūve, un šī molekula kļūst par aktīvu D vitamīnu.Šķietami vienkāršo procesu pavada speciālo fermentu darbība gan aknās, gan nierēs. Un, ja cilvēkam ir kaut kādi aknu vai nieru darbības traucējumi, tādā gadījumā sauļošanās nemaz nesniedz vēlamo rezultātu un D vitamīns jāuzņem iekšķīgi.

– Tātad uztura bagātinātāja veidā?
Jūlija: – Latvijā diemžēl nav populāra Vidusjūras diēta, kad ar uzturu varam uzņemt D vitamīnu pietiekamā daudzumā. Tāpēc mums ir jālieto D vitamīns papildus. Rudenī pēc vasaras sezonas pacienti atnāk pārbaudīt ādas veidojumus, uztaisīt asins analīzes. Bieži vien viņi piebilst: «Es visu vasaru sauļojos, man būs ļoti labs D vitamīns!» Un ir deficīts! Ar mūsu īso vasaru, un reizēm arī ne tik saulaino, mēs nevaram D vitamīnu sakrāt visam ziemas periodam. Tas nav iespējams!
Juta: – Kad stažējos Grieķijā un darbojos ādas audzēju vienībā, novēroju, ka grieķiem ļoti reti gribas uzklāt saules aizsargkrēmu, viņiem ir diezgan daudz ādas audzēju un tie bieži ir diezgan agresīvi. Turklāt katram otrajam grieķim ir arī D vitamīna deficīts, neraugoties uz to, ka Grieķijā saules ir daudz vairāk nekā Latvijā un viņi atrodas saulē daudz ilgstošāk.
Linda: – Mans klasesbiedrs dzīvo Amazones ietekā, pie ekvatora, tur saulainas ir gandrīz visas dienas gadā, un arī tur cilvēkiem ir D vitamīna deficīts. Tas nozīmē, ka nekur pasaulē ar sauļošanos D vitamīnu tādā daudzumā, kā vajag, nevaram nodrošināt. D vitamīns noteikti jāuzņem arī ar uzturu vai uztura bagātinātājiem.

4. daļa

Atgriežoties pie sākuma

– Vēl tāda nekorekta piebilde… Ādas vēzis pēc statistikas Latvijā ir visvairāk izplatītais ļaundabīgais audzējs. Bet, ja papēta sīkāk, tieši kas tie ir par audzējiem, tad rodas iespaids, ka vairums no tiem tomēr nav dzīvībai bīstami.
Jūlija: – Ja vēršas pie ārsta savlaicīgi, tad jā. No visiem ādas vēžiem melanomai joprojām ir vissliktākā prognoze. Tā var strauji izplatīties citās ķermeņa daļās – limfmezglos, aknās, plaušās un smadzenēs. Plakanšūnu karcinoma arī metastazē, it sevišķi, ja tā atrodas galvas, sejas, kakla apvidū – plakanšūnu kar- cinoma var ieaugt nervos un infiltrēt dziļākās struktūras, un tāds veidojums lielākoties pieprasa ķirurģisku ārstēšanu. Savukārt bazalioma skaitās diezgan maiga – baltais vēzītis, ar to ir diezgan vienkārši tikt galā. Bet, tā kā mans vīrs strādā Onkoloģijas centrā par ķirurgu, viņš man ir stāstījis par gadījumiem, kad cilvēki savu ādas vēzi ielaiž līdz tādam stāvoklim, ka tie ādas audzēji, kuri it kā nav bīstami, kļūst ļoti bīstami, un cilvēki mirst arī no tiem. Es teiktu, ka tas vairāk ir laika jautājums.

– Un no šīm situācijām var izvairīties, veicot profilaktiskās pārbaudes?
Linda: – Un izglītojoties. Jāatzīst, ka jaunā paaudze nāk pārbaudīties laicīgāk. Viņi šajā ziņā ir apzinīgāki, vairāk rūpējas par sevi. Bet man gribētos redzēt arī populācijas otru daļu.

– Kāds ir algoritms, kad un cik bieži vajadzētu pārbaudīt savus ādas veidojumus, tai skaitā dzimumzīmes, kuras var nemaz nebūt dzimumzīmes?
Juta: – Klasiskā versija – reizi gadā pirms vasaras, var pat divreiz gadā. Bet jaunākā versija, par ko pēdējā laikā runā visi dermatoskopijas eksperti pasaulē, ir tāda, ka ir jāpārbaudās, bet – atkārtotas pārbaudes jāveic tikai tad, ja parādījušies jauni veidojumi vai mainījušies esošie. Jo pacientu loks ir plašs, un, ja katru vajag dermatoskopiski apskatīt reizi gadā, tas prasītu ļoti daudz laika. Taču es joprojām saviem pacientiem saku: reizi gadā vai ātrāk, ja parādās jauni veidojumi vai mainās esošie.

Jūlija: – Jāvērtē kontekstā. Ir dažādi pacienti ar dažādiem veidojumiem un stāvokļiem. Piemēram, ja es redzu vienu atipisku veidojumu, man gribētos to izgriezt ārā, bet, ja cilvēkam tādu ir simts un vairāk un, pieņemsim, visi atipiski, tad visus taču ārā negriezīsi, un šim pacientam es ieteikšu reizi gadā pārbaudīties. Neatkarīgi no vecuma grupas. Nesen man bija gadījums, kad pārbaudē kādam 34–35 gadus vecam pacientam, kuram bija daudz atipisku veidojumu, atklāju melanomu. Tā bija virspusējas izplatības, un viss beidzās ar operāciju, nekādu papildu ārstēšanu nevajadzēja. Tāpēc visu vērtējam kontekstā. Ja atnāk, piemēram, pacients, kas nav riska grupā, kuram ir 3. ādas fototips, jaunāks par piecdesmit, dzimumzīmes bez atipijas pazīmēm un mazā skaitā, tad saku: «Katru gadu uz pārbaudēm varat nenākt. Taču, ja parādās kaut kas jauns, augošs vai nedzīstošs, nāciet šurp uzreiz.» Vēlreiz saku – viss jāvērtē kontekstā.

– Sarunas noslēgumā – lūdzu vēlējumu, kā mums sagaidīt un pavadīt šo vasaru? Ko jūs paši darīsiet?
Jūlija: – Siltajās, saulainajās dienās nevis visu raut nost un sauļoties, bet – apzinīgi, nepārspīlējot. Nepārforsēt.
Juta: – Izbaudīt sauli, bet tiešām ar mēru un respektēt faktu, ka aizsardzība pret sauli ir nepieciešama. Saules krēmi ķermenim nav toksiski vai bīstami. Atcerēties par cepuri ar platām malām, par saulesbrillēm. Un – priecāties par dzīvi!
Uldis: – Mans vēlējums būs vīriešiem… Ja tu ej saulē, kad zināms – tās starojums ir visiedarbīgākais, un ja gribi nosauļoties, tad izmanto tādu saules aizsargkrēmu, ar kuru vari nosauļoties droši un kuru tev ir patīkami lietot, nevis ko tev dzīvesbiedre iespiedusi rokās: «Šis ir mans krēms, uzsmērē! Tev tas ir JĀLIETO!» Iespējams, ka ātrumā atcirtīsi, lai liek tevi mierā! Klasiska vīrieša reakcija… Taču šoreiz dari citādāk. Izvēlies pats savu saules aizsargkrēmu, kurš tev patīk. Apskaties aptiekā, cik to daudz! Paņem vienu – tev būs savējais, sievai savējais. Līdz ar to jūs varat harmoniski baudīt vasaru, nevis pavadīt pastāvīgos strīdos – uzklāt to sasodīto saules krēmu vai neuzklāt. Svarīgi ir priecāties, nestrīdēties un darīt tā, kā ir jādara.

– Mans novēlējums – lai uz apcepinātās muguras nav jāklāj skābais krējums! Kas, starp citu, laikam nepalīdz.
Juta: – Pārāk biezs, siltums no ādas neiztvaikos, jo būs siltumnīcas efekts. Ja nekā cita nav, tad labāk izlīdzēties ar kefīru, bet neizmantot krējumu.

Par labo un ne tik labo SAULĪTI